Šonedēļ “Troņu spēles” sagādāja daudz vairāk sižeta pavērsienu nekā iepriekšējā sērija. Ļoti iespējams, ka daļa no pārsteigumiem jau bija gaidāmi, tomēr šoka līmenis tika saglabāts, pateicoties tam, kā tas viss šajā sērijā tika pasniegts. Tika satikti arī sen neredzēti varoņi un pat pūķi, bet nobeigums lika žoklim atkārties daudz platāk nekā Melisandras patiesais veidols.
SPOILER ALERT! Zemāk jūs sagaida spoileri, tādēļ vispirms stingri ieteicams noskatīties pašu sēriju.
Lai beigtu mocīt fanus, jau pašā sērijas sākumā beidzot tiek atklāts, ar ko tad īsti visu šo laiku nodarbojās Hodors un, protams, arī Brens. Kā jau varēja paredzēt, neko īpašu Brens nedara, tikai paceļo pa savas dzimtas pagātni un vēro, kā viņa tēvs kopā ar savu brāli trenējas zobencīņā. Pats interesantākais šajā ceļojumā noteikti bija ieraudzīt Hodoru jeb Vilisu un uzzināt, ka viņš agrāk tomēr ir spējis runāt (bet grāmatu lasītāji to noteikti jau zināja, vai ne tā?). Tāpat kā skatītājus, arī Brenu šobrīd moka jautājums – kā Hodors kļuva par to, kas viņš ir tagad? Vēl top skaidrs, ka Brenam pietrūkst mājas, kas šajā situācijā ir patiešām skumji, zinot, ka Stārki tās diez vai vispār kādreiz sastaps. Tikmēr Mīra jūdzas nost no bezdarbības, jo nekurienes vidū jau nav no kā sargāt visus guļošos. Viņai tiek atgādināts, ka drīzumā tuvojas karš, tādēļ ilgi viņi šeit nepaliks. Interesanti, kā gan Mīra un Hodors spēs vieni paši nosargāt Brenu no milzīgās Balto gājēju armijas, kas viņus sagaida atpakaļceļā?
Drīz vien atgriežamies pie šībrīža svarīgākās seriāla daļas, proti, pie Sera Devosa un pārējiem viņa biedriem, kuri cītīgi sargā Džona Snova līķi no Torna, kurš diez vai ļautu viņiem tikt sveikā cauri, pat ja Devoss padotos. Pēdējā brīdī palīgā ierodas Eds, kurš tik tiešām bija devies pakaļ Mežonīgajiem. Tornam nav nekādu izredžu, un viņš kopā ar visiem pārējiem patiesajiem nodevējiem tiek iesēdināts aiz restēm. Šāda taisnības deva seriālā nav pārāk ierasta lieta. Turklāt Milzis kā jau vienmēr nozaga šovu, izšķaidot vienu no nakts sardzes lokšāvējiem pret sienu!
Bet tikmēr Karaļa Piestātnē Kalns pret sienu izšķaida kādu dzērāju, kurš uz ielas necienīgi izrunājas par Sērsiju. Tas gan nav tik svarīgi, kā fakts, ka viņas dēls Sērsiju nelaiž ārā no istabas, neļaujot atvadīties no savas meitas. Starp citu, brīdis, kurā viens no sargiem atviegloti nopūtās, uzzinādams, ka viņam tomēr nebūs jāstājas pretī Kalnam, bija ģeniāls. Pa to laiku Džeimijs saduras ar Augsto Zvirbuli, kurš viņam atgādina, ar kādiem spēkiem Karaļa Piestātne tika ieņemta. Par laimi, Džeimijs tiek sveikā cauri, tomēr viņa drosme un cēlsirdība ir diezgan apskaužama, un kurš gan negribētu redzēt, kā Džeimijs pārmāca nu jau varas kāro Augsto Zvirbuli? Varbūt pat to paveiks Tomens, kurš nu jau lūdz palīdzību mātei, jo jūtas pievīlis gan viņu, gan Mārdžoriju. Es savu naudu liktu uz to, ka Zvirbuli piebeigs Kalns, bet, katrā ziņā, situācija Karaļa Piestātnē drīz pavisam noteikti mainīsies.
Sekojot iepriekšējā sērijā degošajiem kuģiem, kā arī faktam, ka citās pilsētās vergturi ir atguvuši savu varu, Merīnas īslaicīgie vadītāji pārrunā, ko nu tagad darīt. Tirionam, kurš dzer un zina lietas, rodas lieliska ideja – kādēļ gan nepabarot un neatbrīvot pūķus? Jo tie taču Tirionu tik labi pazīst! Kā tas ne vienu vien reizi vien iepriekš ir pierādījies, Tirions var runāt daudz, bet, kad kaut kas ir jādara, dūšas mazajam vīrelim ir pavisam nedaudz. Lai gan šoreiz pilnīgi pietiek, lai tomēr apciemotu pūķus un sasveicinātos ar tiem. Brīnumainā kārtā, Tirions netiek ne apēsts, ne sadedzināts. Viņam pat izdodas atbrīvot pūķus no važām un izstāstīt kaut ko no savas pagātnes jau ierastajā “Troņu spēļu” monologu stilā, kas gluži kā grāmatās situāciju ļauj perfekti iztēloties savā galvā. Tagad man kā skatītājam ir radušies jautājumi par pūķiem, piemēram, vai viņi tiešām ir tik gudri, kā Tirions iepriekš izteicās, un vai viņi palīdzēs cīņā pret Harpijas Dēliem?
Uz īsu brīdi seriāls pievēršas Arjai, kuru Vaifa joprojām turpina slānīt ar nūju. Drīz vien ierodas Džeikens, kurš Arjai jau kārtējo reizi prasa viņas īsto vārdu, tikai šoreiz par to piedāvājot ne tikai pajumti un ēdienu, bet arī atgriezt viņas redzi! Par spīti vilinošajiem piedāvājumiem Arja nu jau zina, ka viņai vārda nav, tādēļ Džeikens beidzot ļauj viņai izbeigt šos mokošos treniņus. Esmu diezgan drošs, ka arī skatītāji beidzot vēlas uzzināt, kas tad mazo Stārku meiteni sagaida turpmāk.
Par Sansas un Teona veiksmīgo izglābšanos no sargiem beidzot uzzina arī Boltoni. Remzijs saprot, ka viņa noteikti dosies uz Nakts Sardzi pie sava brāļa Džona Snova, tādēļ tūliņ pat ir jāgatavojas uzbrukumam, lai piebeigtu Snovu (vēlreiz?) un atgūtu Sansu. Rūzs nav ar mieru un piedraud, ka Remzijs ar savu rīcību sāk pārkāpt robežas un tas viņam noteikti dārgi maksās. Uz to Remzijs atbild ar pagaidām visriebīgāko rīcību no savas puses, nogalinot ne tikai savu tēvu, tādējādi pārņemot varu pār Vinterfelu, bet arī nogalinot savu māti un jaundzimušo brāli… Remzija nākamais solis visticamāk būs solītais uzbrukums Nakts Sardzei. Bez tēva uzraudzības Remzijs noteikti būs vēl šausminošāks vadonis nekā līdz šim, tomēr tēvs viņam vismaz ļāva izvairīties no kļūdām, tātad – varam jau lēnām gaidīt viņa sakāvi.
Iespējams, ka Sansa ar Teonu nemaz nepaspēs sasniegt Melno pili, kad Remzijs tai jau būs devies uzbrukumā, jo kopā ar Briennu un Podriku četrotne vēl cenšas izdzīvot un palikt nenotverti. Turklāt izrādās, ka Teons līdz pilij nemaz nenonāks, jo viņam labāk būtu doties mājās pie Greidžojiem. Tas tad arī noved pie vēl dažiem seriālā ilgi neredzētiem personāžiem, proti, Jaras un Beilona, kuri strīdas par turpmākajiem Greidžoju rīcības plāniem. Uz virvju tilta Beilonu pārsteidz viņa sen neredzētais brālis Jurons, kurš, šķiet, ir atgriezies pēc varas un savu brāli uz vietas nogalina, bet pats kaut kur nozūd. Nākamajā rītā Beilona līķis ir ticis atrasts un tiek izvadīts jūrā. Jara apsola atriebt viņa nāvi, tomēr šķiet, ka tik viegli kā Dornas meitenēm viņai neklāsies, jo Dzelzs dzimušo tradīcijas paredz, ka jaunais valdnieks tiks izraudzīts Karaļstrīda ceremonijas laikā, kurā viņa droši varēs piedalīties. Visticamāk, tajā redzēsim arī Juronu.
Visbeidzot – Sers Devoss griežas pie Melisandras ar lūgumu, kuru viņai jau kopš 5. sezonas beigām ir izteikuši visi “Troņu spēļu” fani (ieskaitot mani) – lūdzu, atdzīvini Džonu Snovu! Lai gan viņa jau ir zaudējusi ticību saviem spēkiem un nekad nav veikusi šādu rituālu, Devosam izdodas viņu pierunāt, un Melisandra ķeras pie lietas. Tā nu pēdējās piecas sērijas minūtes kļūst par, iespējams, saspringtākajām visā seriāla vēsturē. Rituāls šķietami neizdodas, un visi tā līdzdalībnieki lēnām dodas prom, ieskaitot arī Melisandru, kuras sajūtas šajā brīdī es pat nevaru iedomāties. Un tad pašās, pašās beigās notiek neticamais – Džons Snovs pamostas no nāves! Tātad, pieņemot, ka Remzijam neizdosies viņu turp atgriezt, varam atgūt cerību, ka Balto Staigātāju situācija tomēr nav vairs tik bezcerīga.
Šāds pārsteigums pavisam noteikti attaisno faktu, ka šajā sērijā neredzējām ne Deniju, ne arī Mazpirksti. Ļoti cerams, ka Snova atdzimšana ļaus nedaudz novērsties no Nakts Sardzes un varbūt ļaut attīstīties tālāk sižetam Karaļa Piestātnē. Kopumā – satriecoša sērija, kura kā jau parasti pierādīja seriāla skarbo būtību, bet parādot arī nedaudz taisnības seriāla izveidotajā pasaulē, kurā tās ir pārāk maz. 9,5/10
