Kā būtu, ja kāds pēkšņi izdomātu savākt kopā visas populārākās astoņdesmito gadu fantāzijas un zinātniskās fantastikas filmu idejas, apvienotu tās ar klišejiskiem tēliem, klāt pieliekot atmosfērisku mūziku un pašu Vinonu Raideri, un beigās no tā visa izveidotu seriālu? Straumēšanas serviss Netflix kopā ar Daferu brāļiem (kuriem šis ir pirmais lielais projekts) cenšas atbildēt uz šo jautājumu, un viņiem tas izdodas krietni labāk, nekā varētu cerēt!

Vispirms jāsāk ar seriāla sižetu, kurš patiešām atgādina neparastu, bet ļoti prasmīgu sajaukumu starp “E.T.”, kaut ko no Stīvena Kinga romāniem, kā arī šo to citu, kas vien ir iznācis divdesmit vai trīsdesmit gadus agrāk. Kā jau katra otrā šāda veida filma, kuras centrālie personāži ir mazi bērni, arī “Stranger Things” sākas astoņdesmito gadu vidū ar četriem puišeļiem, labākajiem draugiem, kuri mājas pagrabā spēlē Latvijā tik ļoti nepopulāro “Dungeons & Dragons”. Pēc kārtējās spēles zēni dodas pa mājām, tomēr viens no viņiem līdz tām tā arī nenonāk. Viņa draugus, ģimeni un apkārtējos šī nelaime, protams, ierauj dažādu neparastu notikumu virpulī, kura epicentrā parādās arī šī seriāla E.T. – maza meitene ar telekinēzes spējām.

Arī personāži, gluži tāpat kā stāsts, ir ļoti labi pazīstami, galvenokārt tādēļ, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad tie ir redzēti filmās vai seriālos. Šajā seriālā sastapsiet šādus tēlus – pilsētas šerifu, kurš ārēji ir vēsais džeks, bet iekšēji cieš no pagātnes pārdzīvojumiem, māti (Vinona Raidere), kurai neviens nevēlas palīdzēt atrast dēlu, jo uzskata viņu par jukušu, meiteni, kura iekļūst mīlas trijstūrī ar skolas krutāko džeku, un puisi, kurš tiek uzskatīts par vietējo dīvaini, kā arī daudzus citus labi zināmus varoņus un to savstarpējās attiecības.

Pagaidām neizklausās diez ko cerīgi, bet patiesībā seriāls ļoti prasmīgi spēj pielietot pazīstamos sižeta elementus un tēlus, radot ko ļoti unikālu un burvīgu. Jau pašas pirmās seriāla minūtes spēj radīt ļoti īpašu noskaņu, bet tēli, vismaz lielākoties, uzreiz pieķeras pie sirds, neskatoties uz to cik oriģināli vai drīzāk neoriģināli tie būtu. Stāstā valdošā mistika ļoti nemanāmi spēj radīt intrigu, bet uzmanību palīdz noturēt ik pa laikam sastopamie baiļu un satraukuma pilnie brīži. Noteikti jāuzslavē arī brīnišķīgā mūzikas izvēle un ievada titri, kuri katru sēriju sāk, radot patīkamu zosādas sajūtu.

Diemžēl seriāla klišejas sev līdzi ir atnesušas arī pāris problēmas. Tai skaitā vietējos huligānus, kuri pat pēc vidējā amerikāņu huligāna standarta šķiet ļoti pārspīlēti. Neizpratni rada arī mazā Maika vecāki, kuri visa seriāla garumā savā izaugsmē nespēj atrast vairāk par vienu dimensiju, un tikpat labi seriāls bez viņiem būtu varējis arī iztikt. Bet, runājot par stāsta gaitu, lai gan pirmās sērijas ir vienkārši fantastiskas, tuvojoties finišam, seriāls pavisam, pavisam nedaudz zaudē savu asumu, un tieši tādēļ beigas var likt vilties.

Manuprāt, šim seriālam daudz labāk būtu piestāvējis miniseriāla formāts, jo visu galu savilkšana beigās būtu nostrādājusi daudz labāk, bet pašas beigas būtu varējušas nest lielāku gandarījumu. No otras puses, seriāla plusi krietni vien atspēko tā vājības, un gala rezultāts tik un tā ir vienkārši brīnišķīgs seriāls, kas noteikti ies pie sirds jebkuram skatītājam, kurš savu mīļāko filmu sarakstā ir licis kādu no Stīvena Spīlberga filmām vai Stīvena Kinga romānu ekranizācijām. Toties zinātniskās fantastikas cienītāji šo seriālu notiesās saldajā ēdienā. 8/10