Tiesas zāles seriāli ilgu laiku ir bijuši starp televīzijas lielākajiem stūrakmeņiem, un kāds tur brīnums – ja katrā sērijā tiek risināta cita lieta, bet varoņi laika gaitā praktiski nemainās, skatītājiem nebija jāvelta laiks, lai seriālu noskatītos no paša sākuma un pievērstu sīkāku uzmanību personāžiem un detaļām. Mišelas Kingas un Roberta Kinga veidotais seriāls “Labā sieva” (“The Good Wife) nedaudz pamainīja jau ierasto formulu, piedāvājot ne tikai vairākas garas, kopā savītas sižeta līnijas, bet arī spēcīgu galveno varoni, kuras ceļu daudzi kritiķi nebaidījās salīdzināt pat ar Valteru Vaitu. Lieliskais un pārsteidzoši aktuālais seriāls nu ir beidzies (bet joprojām droši skatāms vietējos straumēšanas servisos), bet tikai formāli, jo iesāktās idejas turpina “The Good Wife” atgriezums no tiem pašiem veidotājiem, toties nedaudz citādā formātā – “The Good Fight”.

Seriālu atgriezumus daļēji veido ar mērķi tuvāk iepazīt mazāk redzamos, bet ne mazāk iemīļotos personāžus (Sols Gudmens un Eņģelis, piemēram). Šajā gadījumā tās ir Diāna Lokhārta un Luka Kvina, kā arī daudzas citas vairāk vai mazāk redzētas sejas. Turklāt nav aizmirsts arī par jaunajiem skatītājiem, kuri vēlas noķert “Labās sievas” vilcienu, nepavadot aptuveni 150 stundas, lai tiktu tam visam līdzi. Proti, uzmanības centrā ir Maija Rindela (Džona Snova bijusī jeb Rouza Leslija), kura sarežģīto, toties ļoti aizraujošo tieslietu sistēmu iepazīst reizē ar jaunajiem skatītājiem. Tādējādi seriāls turpina priecēt jau esošos fanus, neliekot jauniņajiem justies tā, it kā viņi būtu pēkšņi pamodušies lekcijas vidū.

Ja “The Good Fight” salīdzina ar seriāla priekšgājēju, no stāstniecības viedokļa gan nekas daudz nav mainījies – katras sērijas “jaunā lieta” mijas kopā ar galveno varoņu dzīves un karjeras gaitām. Toties sekot tam visam līdzi ir ļoti aizraujoši un izklaidējoši, jo tiesas zālē notiekošais ir (no producentu puses) rūpīgi izpētīts un pārdomāts. Tikmēr viss pārējais palīdz iepazīt tiesas zāles dalībniekus, tādējādi palielinot likmes un padarot tiesas procesus reālistiskākus un emocionāli efektīvākus. Un neatkarīgi no iznākuma. Proti – līdzīgi kā Doktoram Hausam ne vienmēr izdevās izglābt pacientus, arī šeit “labie varoņi” ne vienmēr gūst uzvaru.

Bet ar tiesu sistēmu situācijas vien neaprobežojas, jo katra lieta ir sasaistīta ar kādu ļoti aktuālu tēmu. Vienalga, vai tā būtu prezidenta Trampa ievēlēšanas ietekme uz juridisko firmu sāncensību vai interneta komūnu (“Reddit”, “4chan” utt.) ķidāšana. Jau esošajiem faniem nekas jauns tas nebūs, tomēr ir nenoliedzami patīkami vērot, kā aktualitātes tiek izspēlētas dažādos izdomātos scenārijos, pie reizes pastāstot arī ko nozīmīgu par konkrētajiem jautājumiem.

Toties seriāla formāts gan ir mainījies, pateicoties kanāla CBS jaunajam straumēšanas papildinājumam “CBS All Access” (kurā vēlāk tiks rādīts arī jaunais “Star Trek: Discovery”). Tā vietā, lai 20 sēriju garumā plestos pāri rudens un pavasara TV sezonai, sēriju skaits ir samazināts uz pusi, un, visticamāk, jaunas sezonas tiks rādītas reizi gadā. Šādas pārmaiņas uzreiz ir jūtamas vizuāli, gandrīz vai sasniedzot pat kabeļtelevīzijas līmeni. Un, lai arī scenārija ziņā vēl ir kur tiekties, pagātne ne vienu vien reizi ir pierādījusi, ka tieši šāda veida problēmas ātri vien tiek atrisinātas.

“The Good Fight” nerada būtiskas izmaiņas televīzijā, bet drīzāk turpina sava priekšgājēja iesākto – tikai nedaudz pievilcīgākā iesaiņojumā. Slikti tas nebūt nav, jo kamēr esošie fani var pielāgoties mainītajiem apstākļiem, jaunie interesenti saņem lielisku un vienkāršotu iespēju no jauna iepazīt teritoriju, kuru Kingi ir radījuši jau teju astoņu gadu garumā. Var gan sacīt, ka, skatoties uz jaunā formāta plašajām iespējām, seriālam vēl ir tālu, kur stiepties. Tomēr nav daudz seriālu, kas varētu lepoties ar tik izdevušos pirmo sezonu, pat ja tās veidotājiem nebija gluži jāsāk no nulles. Pagaidām šo var saukt par nedaudz izsmalcinātu izklaidi. Laiks rādīs, vai tas tā arī paliks, kaut arī labi būs jebkurā gadījumā. 8/10