Kinofestivālu gads nonācis finiša taisnē. Berlīnē satikts Hjū Džekmens, kurš kinoblogerus sauc par saviem čomiem un uz sarkanā paklāja atvelta īpaši daudz laika, lai ar mums aprunātos. Redzētas neskaitāmas filmas, apceļotas vairākas valstis. Noslēdzot šos krāšņos piedzīvojumus ar treknu punktu uz “i”, kinoblogeri devās uz kaimiņzemi Igauniju. Tās galvaspilsētā Tallinā norisinājās jau 21. Tumšo nakšu kinofestivāls jeb vienkārši PÖFF. Vairāk nekā trīs nedēļu garumā pilsēta iemirdzas citās krāsās un ļaudis daļu sava dārgā laika pavada kinoteātros. Kinoblogeriem bija tas gods dažas dienas pavērot, kā mūsu kaimiņi svin laba kino svētkus. Pa vidu, protams, paši šādas tādas filmas redzējām. Par to arī rakstā.

“The Shape of Water”

Režisors: Guillermo del Toro

Cauri Pāna labirintam un Ellespuikām Giljermo del Toro atstājis iespaidu, ka labprātāk filmētu mošķus, atstājot cilvēkus otrajā plānā. “The Shape of Water” arī varēja būt tas pats gadījums – kaut vai spriežot pēc nosaukuma. Tomēr lielākā daļa darbības notiek uz zemes ar galveno vilcējspēku – Salliju Hokinsu. Viņa spēj noturēt uzmanību viscaur filmai, tikpat kā neizdvešot pat pušplēstu zilbi. Hokinsas ēnā pavīd intelektuāla un, protams, gigantiska zivs. Abi izveido netradicionālu mīlas stāstu, kam pamatā ir īsta sirds un dvēsele. Del Toro savas karjeras gaitā sasniedzis lielus augstumus, tāpēc ar šo darbu izvēlējās parastu, bet cildenu mērķi – vienkārši sasildīt skatītāju sirdis. Tas arī izdevies godam.

Vērtējums: 4/5

“DRIB”

Režisors: Kristoffer Borgli

Pa pusei fikcija, pa pusei dokumentālais kino – “DRIB” tēmē uz Mēnesi, mēģina piezemēties starp zvaigznēm. Provokatīvs stāsts, kas sola atmaskot mārketinga industriju, sagraujot to līdz ar zemi. Centrālais varonis ir skandālists Amīrs, kurš kameras priekšā labprātīgi tiek iekaustīts, lai vēlāk izraisītu ažiotāžu masu medijos. Pats saka: “Vairāk nekā brutāli sitieni man sāpētu tas, ka nebūtu slavens.” Amīra pārgalvīgās izdarības ātri vien tiek pamanītas, kā rezultātā viņš kļūst par daļu no pretrunīgas enerģijas dzēriena reklāmas kampaņas. Nepilnas pusotras stundas laikā filma cenšas aptvert daudz, bet no sākta gala jau nav skaidrs, uz kāda ceļa un kādā virzienā stāsts iet. Sanāk viegli skatāms mikslis starp satīru un vieglu “meta” humoru. Mārketinga industrijas “šokējošā atmaskošana” būs jāatstāj kādam citam.

Vērtējums: 3/5

“Façades”

Režisores: Nathalie Basteyns, Kaat Beels

Ja kādam dzīvē trūkst drāmas par novecošanu un neuzticamiem mīlniekiem, beļģu kino ražojums “Façades” papildinās klišejām pārbāztā žanra plauktiņu. Par laimi, to ir pat ļoti viegli skatīties. Veidotāji atraduši lielisku veidu, kā pasniegt skatītājiem visu veco, nenogurdinot un negarlaikojot. Iznākot ārā no zāles nemāc dusmas, bet nedēļu pēc noskatīšanās maz ko varēs atcerēties. Nekā vairāk par viegli sagremojamu un pseidointelektuālu kino. Absolūti nekaitīga izklaide!

Vērtējums: 3/5