Skatītāju iecienīto filmu “Medības”, “Svinības” un “Tālu no trokšņainā pūļa” autora Tomasa Vinterberga jaunākā filma, kura jau saņēmusi “Sudraba lāci” Berlīnes kinofestivālā, Latvijas pirmizrādi pieredzēja Riga IFF programmas “Nordic Highlights” ietvaros.

Kopenhāgena, 1970. gadi. Mantojuma ceļā milzīgai dzimtas mājai nonākot Ērika un viņa sievas Annas īpašumā, abi saprot, ka tā ir par lielu, lai to apdzīvotu viņi vien. Anna izsaka priekšlikumu pieaicināt draugus un paziņas. Ēriks sākotnēji ir skeptisks pret šādu ideju, bet sievas entuziasms drīz vien pielīp arī viņam, aktīvi iesaistoties komūnas biedru atlasē un pārrunās. Drīz vien “būda sāk rūkt” – komūna aug, bohēma kūsā, kolektīvs kopīgi vakariņo, izklaidējas, kā arī demokrātiskā ceļā pieņem saimnieciskos un citus lēmumus. Tomēr drīz vien komūnas iemītnieku raksturi sāk savstarpēji konfliktēt, uz āru izvelkot cilvēku slēptākās vēlmes un iekāres…

Tomass Vinterbergs  ir viens no novatoriskākajiem un spurainākajiem dāņu režisoriem. 1995.gadā tandēmā ar Larsu fon Trīru viņš Parīzē prezentēja abu izdomāto un parakstīto “Dogma 95” manifestu. Vien 45 minūtēs abi režisori bija uzrakstījuši desmit baušļus, kas sludina filmas absolūtu tehnisku, kinematogrāfisku un sižetisku lakoniskumu. Šie pamatpostulāti nosaka, ka kamerai jābūt tikai rokās turētai un uzņemšanas laukumam – maksimāli autentiskam, respektīvi, nekādas filmēšanas studijās, iztiekot bez optiskiem filtriem, mākslīga apgaismojuma, mērķtiecīgi iekļautām dekorācijām un atsevišķi piemontēta skaņu celiņa. Filmai jābūt absolūti tīrai no “pārcenšanās” un pašmērķīguma, koncentrējoties uz spēcīgiem aktierdarbiem un manifestējot kino patieso būtību.

Pirmās “īsti dogmiskās” filmas bija Vinterberga “Svinības” (1998) un Larsa fon Trīra “Idioti” (1998), tiesa, abi režijas anarhisti pievēra acis uz kādu deklarācijas bausli, te iekļaujot mūziku, kas neskan uzņemšanas laukumā, te pieverot logu, līdz ar to regulējot dabisko gaismu, nevis pielāgojoties reālajiem apstākļiem. Lēnām Dogmas idejas pabālēja, bet vēl joprojām šī ir viena no kino vēsturē skaļākajām autorisma kustībām. Tomēr ne “Komūna”, ne Vinterbergs īsti vairs neseko Dogmas baušļiem, režisoram atzīstot, ka tas ir bijis ļoti radošs posms, bet visai riskants solis.

Filmas “Komūna” virzība ir dinamiska un raiti ierauj skatītāju jautrības un cilvēcisko attiecību virpulī, beigās pieķeroties pie domas, ka šādā kompānijā dzīvot noteikti nebūtu garlaicīgi – režisors savā jaunākajā filmā sapulcinājis raibu kolektīvu. Par Annas lomu Trīne Dūrholma šogad saņēma Berlīnes “Sudraba lāci” kā labākā aktrise. Kopš savas pirmās filmas Vinterbergs ir palicis uzticīgs kā Dūrholmai, tā Ērika lomas atveidotājam Ulriham Tomsenam, daudzslāņainus varoņus abiem piešķirot arī šajā lentē.

“Komūna” kinoteātros k/t “Kino Citadele”, “Splendid Palace”, “K. Suns” un “Kino Bize” no 9. decembra!

Informācija par filmu: http://kinospektrs.lv/the-commune/