Latvijas kinoteātros nonāk jaunais Džeisona Stethema grāvējs “Slēpnis” (“Shelter”), kurš reizē iet pa Stethema jau ierasto janvāra grāvēju (“Biškopis”, “Darba rūķis”) iemīto taku un reizē ir mazliet citāds. Tā režisors ir Riks Romans Vo, leģendāras Holivudas kaskadieru dzimtas pārstāvis jau otrajā paaudzē – viņa tēvs strādāja kopā ar slaveno Helu Nīdemu, Rika brālis Skots arī ir kaskadieris un režisors, bet viņš pats ir piedalījies lielāko 80-to un 90-to gadu grāvēju tapšanā (no “They Live” un “Road House” līdz “Lethal Weapon”, “Total Recall”, “Universal Soldier”, “The Crow” un viss, kas pa vidu). Leģenda!

Kā režisors un scenāriju autors veidojis tādas filmas, kā “Snitch”, “Shot Caller”, “Angel Has Fallen”, “Kandahar” un abas “Greenland” daļas – filmas, kuras darbojas spraiga sižeta trilleru žanrā, bet iztiek bez spēlēšanās ar žanru, meta-jokiem (vai jokiem vispār), taču ir patiesas savā tiešumā. Tas arī ir jāprot un tas ir daudz grūtāk, kā varētu šķist – arī Rika pirmā režisētā filma iznāca zem pseidonīma Alan Smithee, ja saprotat, kādēļ tas notiek…

Pateicoties filmas “Slēpnis” izplatītājam ACME Film Latvija, mums bija iespēja attālināti papļāpāt ar Riku par darbu pie jaunās filmas, Džeisonu Stethemu un to, kā iespējams izdomāt jaunus trikus pasaulē, kurā šķiet, ka viss jau ir redzēts:

Kino Kults: Vispirms – apsveicu ar divu filmu uzņemšanu, vai drīzāk, laišanu pasaulē gandrīz vienlaikus (paralēli režisoram nāk ārā “Grenlande 2: Jauns patvērums” ar Džerardu Batleru, kas ir režisora jau 4. kopdarbs ar šo aktieri). Tā noteikti ir liela atbildība. Patiesībā es sekoju jūsu karjerai jau kopš filmām “Snitch” un “Shot Caller”, un viena lieta, ko es atceros no šīm filmām, ir tā, ka jūs bieži ņemat ļoti populāras asa sižeta filmu zvaigznes un ievietojat tās daudz piezemētākās un reālistiskākās situācijās – kaut vai tas pats Dveins Džonsons filmā “Snitch”, vai Džerards Batlers tādās filmās kā “Greenland” vai “Kandahar”.

Tādēļ mani ļoti ieintriģēja ziņa, ka strādāsiet kopā ar Džeisonu Stethemu pie jaunās filmas. Mans pirmais jautājums ir: vai tas bija jūsu nodoms padarīt Meisonu par ticamāku un piezemētāku tēlu nekā, iespējams, esam pieraduši sagaidīt no Džeisona Stethema varoņiem?

Ric Roman Waugh: Jā, jo mans mīļākais citāts no filmas “The Insider” (rež. Maikls Manns) ir: “Parasti cilvēki ārkārtējos apstākļos”. Mēs esam izgājuši cauri periodam, kad grāvējfilmu varonis bija desmit pēdas garš, ložu necaurlaidīgs, nejutīgs pret sāpēm un bez jebkādiem trūkumiem – un ar tādiem varoņiem mēs nespējam identificēties, vai ne? Runa ir par mirstīgā cilvēka atgriešanu asa sižeta filmās. Tāpēc es ļoti novērtēju to, ko teicāt. Es vienmēr meklēju stāstus, kas mani emocionāli aizrauj.

Kad Džeisons man piezvanīja un stāstīja par to, cik ļoti viņu aizrauj šis stāsts, es to uzreiz sapratu vai pat, precīzāk – sajutu. Tajā bija viss, ko var sagaidīt no Džeisona Stethema asa sižeta filmas, tikai mazliet citādākā veidā. Jūs redzat cilvēku, kurš cīnās ar saviem dēmoniem un traumām, kurš pats sevi izsūta trimdā. Viņš izglābj jaunu meiteni no jūras un atrod ģimeni. Tad uzrodas vajātāji, un stāsts kļūst par to, kā viņš mēģina viņu pasargāt – un arī par to, kādas briesmas viņš pats ienes viņas dzīvē, kļūstot par daļu no tās.

Tādējādi rodas iespēja spēlēties ar visām šīm emocijām un sarežģītību. No aktierspēles viedokļa man ļoti patīk, ka Džeisons atgādina skatītājiem, cik lielisks aktieris viņš patiesībā ir. Tieši ar to viņš sāka savu karjeru, vēl pirms kļuva par starptautiski atzītu asa sižeta filmu zvaigzni. Un šajā filmā jūs iegūstat visu – mēs piedāvājam lielu, spēcīgu asa sižeta piedzīvojumu, bet, cerams, arī patiesu emocionālu pieredzi un dziļu līdzpārdzīvojumu šim mīlas stāstam starp diviem cilvēkiem.

Kino Kults: Tā kā jūs esat ne tikai režisors un kaskadieris, bet arī scenārists, vai jums bija iespēja ietekmēt filmas stāstu vai dialogus, īpaši filmas pirmajā cēlienā, kur Džeisons patiešām var pilnvērtīgi atklāt savu tēlu?

Ric Roman Waugh: Jā, es vienmēr cenšos atstāt stāstā savu nospiedumu, bet vienlaikus izturos ar cieņu pret scenāristu, īpaši tad, ja tas nav mans oriģināldarbs. Ar tādām filmām kā “Shot Caller” un “Felon”, kuras es rakstīju no nulles, situācija ir citāda.

Scenārija autors Vords Perijs bija lielisks sadarbības partneris, tāpat arī Džeisons Stethems. Mēs paņēmām Vorda oriģinālo scenāriju un attīstījām to tālāk. Viena no tēmām, ko es gribēju attīstīt, bija Džeisona tēla izpratne par taisnīgumu. Ko taisnīgums nozīmē mūsdienās? Kad mūs sūta darīt “labo”, vai mēs patiešām darām labo, vai arī vienkārši izpildām kāda cita pavēles un kalpojam viņu interesēm?

Šīs ir ļoti aktuālas un pretrunīgas tēmas, ar kurām mēs šobrīd saskaramies visā pasaulē, un ir aizraujoši to visu ietvert tēlā, kurš ir darbības cilvēks, vienlaikus parādot arī viņa cilvēcisko, dzīvo pusi.

Kino Kults: Filma piedāvā vairākas iespaidīgas lokācijas un aizved skatītāju uz vietām, kuras es pats nebiju gaidījis. Taču īpaši pirmais cēliens, kas norisinās uz nomaļas salas ar bāku, mani apbūra ar savu vizuālo skaistumu. Tas izskatījās ļoti reālistiski un skarbi. Vai jūs varētu pastāstīt par filmēšanu šajā vietā un par izaicinājumiem, ar kuriem saskārāties jūs un filmēšanas komanda?

Ric Roman Waugh: Pirmkārt, es nefilmēju paviljonos – man tas vienkārši ir nāvējoši garlaicīgi, un, manuprāt, arī aktieriem. Tu nonāc situācijā, kur viņi to īsti nejūt un nedzīvo tajā vidē.

Filmās “Shot Caller” un “Felon” mēs filmējām īstos cietumos, un šo enerģiju var sajust. Es gribēju to pašu autentiskumu ar īstu bāku. Mēs skatījāmies uz lokācijām Skotijā un atradām vairākas lieliskas vietas, bet tajās vienkārši nebūtu iespējams izvietot 500 cilvēku lielu filmēšanas komandu.

Tāpēc mēs devāmies uz Īriju un atradām apbrīnojamu, cilvēku neskartu teritoriju. Tur mēs uzbūvējām bāku, laivu māju un pārējo – tas viss bija īsts un sataustāms, lai mēs varētu nodrošināt drošību un vienlaikus apkalpot tik lielu filmēšanas grupu. Mani vienmēr pārsteidz, cik daudz cilvēku patiesībā ir nepieciešams, lai uzņemtu filmu. Vienlaikus, kad ir auksts un jāfilmē ledainā ūdenī, piemēram, ainā, kur Džeisona tēls izglābj Džesiju no jūras – tas viss ir pa īstam. Tas tiešām ir viņš, kurš viņu izglābj.

Kad asa sižeta ainas ir tik piezemētas, autentiskas un emocionāli pamatotas, tas ir neticami aizraujoši, īpaši ar tādu asa sižeta zvaigzni kā Džeisons, kuru vari filmēt pa īstam. Nākot no kaskadieru pasaules, esmu dzirdējis daudz aizkulišu sarunu par to, kurš pats veic vai neveic savus trikus. Šeit nav iespējams melot, jo tu esi ar Džeisonu aci pret aci pašā notikumu centrā.

Kino Kults: Tas patiešām izskatījās lieliski, un es domāju, ka skatītāji to noteikti novērtēs. Kā kaskadierim un kaskadieru triku koordinatoram – kā jūs atrodat jaunus veidus, kā radīt un filmēt asa sižeta ainas pasaulē, kur šķiet, ka viss jau ir redzēts?

Ric Roman Waugh: Kad es vēl strādāju kā kaskadieris, un patiesībā arī pēc tam, man vienmēr jautāja: “Kā tas ir – taisīt trikus?” Patiesībā jau cilvēki jautā: kā tas jutās? Bailes, adrenalīns, uztraukums – tās ir emocijas, kuras interesē viņus un patiesībā arī skatītājus.

Tieši to es cenšos panākt savās asa sižeta filmās. Es nekad nefilmēju darbību tikai pašas darbības dēļ. Es cenšos ievest skatītāju konkrētā mirkļa emocionālajā spriedzē – sajūtā, kā tas ir būt tur. Lai tas būtu kā personīgs atrakciju parka brauciens. Tu esi iegremdēts notikumos, dzīvo un elpo kopā ar varoņiem, nevis vienkārši vēro ekrānu.

Kino Kults: Noslēgumā – jūs esat uzņēmis vairākas filmas kopā ar Džerardu Batleru, un no jūsu teiktā noprotams, ka jums bija lieliska sadarbība arī ar Džeisonu Steitemu. Vai ir iecerēti kādi nākamie projekti kopā ar viņu?

Ric Roman Waugh: Es ceru, es patiesi ceru. Es bez vilcināšanās strādātu ar viņu vēlreiz. Viņš ir lielisks sadarbības partneris — ļoti cieņpilns pret procesu un kopdarbu. Esmu patiešām lepns par filmas “Slēpnis” rezultātu un labprāt uzņemtu vēl daudzas filmas kopā ar viņu.

“Slēpnis” jau skatāms kinoteātros visā Latvijā!

ps.
mums nebija daudz laika, lai izprašņātu Riku par visām leģendārajām grāvējfilmām, kuru tapšanu viņš varēja vērot no iekšpuses, kā kaskadieris, bet citiem veicas vairāk, tādēļ ļoti iesakām FilmStories.com kolēģu interviju – satriecoši laba, ja esat tēmā: