Nav nekāds noslēpums, kādēļ senu mītu, teiku, leģendu vai vienkārši ar autortiesībām neaplikto literāro darbu ekranizācijas ir tik populāras gan kino veidotāju, gan arī skatītāju vidū. Vieni saņem brīvu pieeju gadiem (gadsimtiem) atstrādātam materiālam ar iespēju mainīt to pēc saviem ieskatiem, neskatoties pār plecu uz dusmīgo autoru, bet otriem nav jādomā… Burtiski, jo viss jau sen ir zināms un uzmanība jāpievērš vien izpildījumam. Izrēķinājies ar “Šerloku Holmsu”, Gajs Ričijs ķeras pie dzimtā karaļa Artūra leģendas, pārvēršot to par krāšņu, mūsdienīgu un fantastiski izklaidējošu grāvēju filmā “Karalis Artūrs: Leģenda par zobenu” – labākajās “Karību jūras pirātu” (pirmās daļas) tradīcijās!
Līdzīgi kā ar “Holmsu”, arī te no oriģinālās leģendas ir palikušas vienīgi detaļas – Artūrs, Kamelota un Ekskaliburs, ar īpašu (bet maznozīmīgu) Apaļā galda “cameo”, visu pārējo ekrānlaiku atdodot pilnībā izfantazētajam Artūra “veiksmes stāstam” cerībā, ka visus pārējos leģendas notikumus varēs ietilpināt jau izziņotajos filmas turpinājumos. Kādreiz pats ielu huligāns, bet nu cienījamais britu džentlmenis (gandrīz lords… kad jau?) Gajs Ričijs ar filmu būtībā ekranizē pats savu biogrāfiju – arī te jaunais Artūrs aktiera Čārlija Hanema (“Sons of Anarchy”, “Pacific Rim”) izpildījumā sākotnēji ir antīkās Londonijas ielu huligāns, līdz dažādu peripetiju rezultātā iemanto Ekskaliburu… un tad viss arī sākas! Maģija, tumšie un gaišie spēki, piedzīvojumi bez gala un sajēgas, bet tam visam pa vidu jau atstrādātā “Batman Begins” formula par varoni, kurš par tādu kļūst negribīgi, bet pārliecināti. Turpinot vilkt paralēles ar “Pirātiem”, Hanems īsti nav Džonijs Deps, bet nav arī Orlando Blūms un uz saviem pleciem diezgan cienīgi izvelk visu filmu un reizē arī karjeras sarežģītāko lomu – bez viņa filmā ir vien skatītāju mīlulis Džūda Lovs kā riktīgākais gnīda, kā arī Čelsijas (Hendleras) mīlulis Ēriks Bana kā drošsirdīgais labais tēls no filmas ievadainas.
Tehniski filma sevī sapludina tos pašus “Pirātus” un filmu “300” (atkal pirmo daļu), piedāvājot mums Kamelotu, kādu vēl nekad neesam redzējuši – treileros redzētie milzu mamuti, senlaicīgie mošķi un briesmoņi uz H.P. Lavkrafta robežas acumirklī ierindo šo tīrasiņu “fantasy” žanrā, kurš sapludināts ar tikai Ričijam raksturīgiem elementiem. Tā kā Ričijs projektā tika aicināts ar domu to visu štelli modernizēt un padarīt “tuvāku ielām”, tad, piemēram, Ričija filmās neiztrūkstošās “smieklīgās montāžas” šeit ir pat veselas trīs – jo trīskāršs neplīst!
Neiztika arī bez kāda darvas piliena, taču arī šeit bez pārsteigumiem – sieviešu personāži nekad nav bijuši Ričija stiprākā puse (nosauciet kaut vienu), un arī šī filma diemžēl nav izņēmums, jo neviena no projekta aktrisēm nav saņēmusi kaut cik normālu lomu un līdz ar to nepaliek prātā. Un arī galvenā mūsdienu dižpārdokļu “problēma” tepat vien ir – filmas divās stundās ir sabāzts tik ļoti daudz visa kā, ka beigās fiziski nogursti, jo centienos attaisnot biļetes cenu Gajs nu jau ir pietuvojies pašam Maiklam B. Bejam, kas ne vienmēr ir kompliments.
Dinamisks, spraigs, ar krietnu devu humora un īstas, avantūriskas vīriešu draudzības, “Karalis Artūrs: Leģenda par zobenu” ir patīkams pārsteigums vasaras kino sezonas sākumā. Ja man būtu 13 gadi, es nevis šo visu rakstītu, bet gan jau sen kaltu pats savu zobenu un pulcētu pats savu komandu ar mērķi (jeb, kā mūsdienās moderni teikt, “squad goals”) iekarot ja ne Albionu, tad vismaz kaimiņu sētas noteikti. Ja jūsu sirdīs joprojām mīt šis piedzīvojumus un avantūras alkstošais puika (vai meitene!), tad šī būs īstā filma, bet, ja ne, tad… tad žēl, ka tā.
“Karalis Artūrs: Leģenda par zobenu” kinoteātros jau no 12. maija!
