Olalaa, Toms Krūzs pie lidmašīnas stūres. Nu, saturieties! Labi, nedaudz atslābstam, „Top Gun” turpinājums tas vēl nav. “Maveriku” debesīs, visticamāk, sagaidīsim tikai pēc pāris gadiem. Kas tad licis Tomam atkal sēsties pilota krēslā? Pastāstīšu, tikai mirkli uzgaidiet.

Tā bija 2014. gada vasara. Kādu laiku nebiju bijis kinoteātrī, jo bija veselības problēmas, tāpēc es, kā jau kino fans, biju ļoti priecīgs atkal tikt uz kinoteātri. Todien mana izvēle krita uz Daga Laimana un Toma Krūza kopdarbu „Edge Of Tomorrow” (2014). Protams, es zināju šo režisoru un viņa darbus, nemaz nerunājot par Tomu, un loģiski, ka cerēju uz kaut ko labu un saturīgu. Pēc filmas sēdēju kinoteātra krēslā, ar stulbu smaidu skatījos ekrānā, fonā klausoties Džona Ņūmena dziesmu „Love Me Again”, līdz galam noskatījos visus pēcfilmas titrus. Kādēļ es skatos titrus kinoteātrī?

 Ir divi varianti:

• Ir jāgaida kāda pēctitru aina, kas parasti raksturīga komiksu ekranizācijām;
• Esmu laimīgs.

Es toreiz biju ļoti laimīgs un gribēju savu laimi kārtīgi sagremot, pirms ceļos no krēsla. Es biju un joprojām esmu sajūsmā par šo filmu. „Edge Of Tomorrow” ir viena no vislabāk, aizraujošāk, asprātīgāk, interesantāk veidotajām action/sci-fi filmām, ko man jebkad nācies redzēt. Es biju tuvu sajūsmai, es nemelošu. Labi, pietiks par manām slapjajām „Edge Of Tomorrow” atmiņām. Loģiski, ka, lasot ziņas par to, ka Laimans un Krūzs apvienosies „Edge Of Tomorrow” turpinājumā, mani ļoti iepriecināja. Kā izrādījās, abi vīri, vēl netiekot līdz turpinājuma uzņemšanai, paspēja, mani nebrīdinot, uzņemt vēl vienu filmu, par kuru šoreiz ir recenzija. Tātad beidzot esmu nonācis līdz tam, kāpēc Toms atkal ir lidmašīnas pilota krēslā.

„American Made” jeb latviskotajā versijā „Barijs Sīls: Īstens amerikānis” ir patiess stāsts par kādu talantīgu amerikāņu lidotāju Bariju Sīlu, kuru 70.-80. gadu mijā savervē CIP (un ne tikai), lai Barijs veiktu izlūklidojumus un citus sīkus darbiņus Centrālamerikas valstīs. Barijs Sīls ir slīpēts, gudrs vīrs un ar laiku saprot, kāpēc gan nedaudz nepalīdzēt arī sev, ja jau es palīdzu savai valstij? Protams, viss nebūs tik krāsaini un laimīgi, kā izklausās. Skaidrs, ka tur, kur ir iesaistīta liela nauda, narkotikas, sekss lidmašīnās, likumu pārkāpšana, Pablo Eskobars, Aukstais karš, ASV politika, CIP, FIB utt., nekas nekad neiet kā pa sviestu.

Vai es biju laimīgs, kad sākās šīs filmas beigu titri?

Nē, es nebiju. Es nebiju nelaimīgs, bet laimīgs noteikti nebiju. Es savācu savas mantas, tukšo popkorna turzu un devos prom. Izejot ārā, sāku domāt, cik ilgs laiks paies, līdz būšu aizmirsis šo filmu. Līdz konkrētai atbildei gan nenonācu, bet gan nonāksim arī līdz tam. Vēlos uzteikt Tomu Krūzu, kurš ļoti pārliecinoši jutās šajā tēlā, un es tiešām viņam noticēju. Toms arī ir vislabākais un atmiņā paliekošākais no šīs filmas. Lai gan nebija tā, ka filma vilkās, tai ļoti pietrūka enerģijas un degsmes. Tas patiesībā mani pārsteidza, ņemot vērā visas iesaistītās lietas, cilvēkus, organizācijas, kuras jau minēju iepriekš. Skatītājam šāda tipa filmās vajadzētu būt uz pirkstgaliem, grauzt nagus no spriedzes un bailēm, jo filmā attēlotā pasaule un notikumi ir bīstami un šaušalīgi.

Vai Laimans ir veiksmīgi attēlojis šo narkotiku, naudas, kontrabandas pilno pasauli? Nē, jo tad šī recenzija būtu ar citādu noskaņu. Skaidrs, ka ir interesanti paskatīties uz naudas čupām, kad varoņiem ir grūti atrast vietu, kur nobāzt savus naudas žūkšņus, un narkotiku kalniem, bet arī tas ātri paliek apnicīgi. Režisors diemžēl ne ar ko nepārsteidz. Filmā ir arī citi tēli, ne tikai Toma atveidotais Barijs. Ir arī Toma sieva Lūsija (Sāra Raita) un CIP aģents Šafers (Donols Glīsons). Abi ir garlaicīgi, bez jebkādas tēlu attīstības, parādās tikai tad, kad filmai nepieciešami jauni sižeta pavērsieni. Filma nav slikts variants, ja vēlaties aiziet uz kino, paņemt popkorna kārbiņu un vienkārši mierīgi pavadīt laiku, skatoties, kā Toms Krūzs lido (šoreiz neskrien) un ik pa laikam savai ģimenei rāda pliku pakaļu. Jā, to viņš darīja. Asaras, emocionālos pārdzīvojumus un spriedzi gan negaidiet.

Starp citu, es nonācu līdz atbildei, cik ilgs laiks paies, līdz aizmirsīšu filmu. Pēc nedēļas, kad satikšu kādu savu draugu un mūsu saruna aizies par kino, es sapratīšu, ka īsti vairs neko neatceros.

Reinis: Čau, vecīt!
Vels Kilmers: Čau, mans mīļais draugs! Kas jauns?
Reinis: Tā neko, pa kinoteātriem staigāju.
Vels Kilmers: Oho, ko labu tagad rāda? Varbūt varu uz kaut ko aiziet?
Reinis: Biju es te nesen uz Toma Krūza jauno filmu. Toms, lidmašīnas utt.
Vels Kilmers: Pag, pag… lidmašīnas???
Reinis: Nē, nē, ne jau tā filma. Nesatraucies, Iceman.
Vels Kilmers: Jau sabijos.
Reinis: Dags Laimans režisors. Toms, lidmašīnas, narkotikas, nauda utt.
Vels Kilmers: Labāka par „Edge Of Tomorrow”?
Reins: Sliktāka par „Mr. & Mrs. Smith”. Vari aiziet uz „Terminator 2: Judgment Day”. Atjaunotā versija, nenožēlosi.
Vels Kilmers: Oho. Mums tagad plānos „Batman Forever” atjaunotā 5D versija, kur mēs… Pag, kur tu skrien?
Reinis: Atā, Vel. Man jāskrien, darīšanas.

Filmas vērtējums: 3/5

Joprojām sapņojot par lielisko „Edge Of Tomorrow”,
Reinis Važa