Man šķiet, ka svarīgākais jautājums, ko katrs sev uzdod pirms un pēc šīs filmas, ir – vai tā attaisnoja uz sevi liktās milzīgās cerības?
Pieredze rāda, ka komiksu filmām absolūti netaupa līdzekļus brīžos, kad runa ir par mārketingu. Bez šaubām, “Suicide Squad” ir viena no šī gada gaidītākajām filmām. Tik daudz zvaigžņu, un visas vienā filmā. Kā nu būs? Vai nebūs vēl viena (ne pēc manām domām) izgāšanās, tāpat kā “Batman v Superman: Dawn of Justice”? Tur taču ir tas džeks, kuru stūķē visās filmās, nu tas ar to apbrīnojamo aģentu (tiem, kas nezina, es runāju par Džeju Kortniju).
Aiztaupīšu tālāku lasīšanu tiem, kuriem nav laika, – nē, filma neliek vilties, tomēr ir jābūt zinošam par filmā atveidotajiem varoņiem (lasi – ļaundariem), lai spētu tā patiesi to izbaudīt. Ja tu esi DC fans un ilgi vēlējies redzēt šo bariņu uz lielā ekrāna – lieliski. Savukārt, ja tu uz šo filmu iesi, jo tā izskatās jestra un treilerī bija izmantota Queen melodija, tad tu vari arī nepaspēt pieķerties visiem tēliem, izprast visas atsauces un Lieldienu olas un novērtēt to milzīgo darbu līdz galam.
Tālāk turpinājums tiem, kuriem tik un tā ir vēlme uzzināt vairāk. Tam, ka es tagad nerakstu par to, cik neticami lieliska ir šī filma, ir iemesls. Ja filmu sanāca gaidīt tikpat ilgi, cik man, tu zini kāds emocionālais pārdzīvojums tas bija. Pirmās bildes ar Džaredu Leto kā Džokeru – whaaat? Viņam uz pieres ir tetovējumi, viņam ir metāla zobi… Nē, nē, Džareds šai lomai absolūti neder! Pēc filmas noskatīšanās man būtu jāiebilst. Es neteiktu, ka viņš tagad ir pārsitis visus iepriekšējos Džokera atveidotājus, tomēr savu artavu viņš noteikti atstās. Filmā ir iespējams ieraudzīt citu Džokera pusi. Nekādu izcelsmes stāstu, nekādu lieku filozofiju par to, cik patiesībā sačakarēta ir pasaule. Leto atnes Džokeru tādu, kāds jau labu laiku ir bijis nepieciešams – tieši tik slims, lai tev būtu pat nedaudz bail.
Lai gan – ko nu tur daudz pļāpāt par Pudiņu? Kā nekā, viņa draudzenei šeit tiek veltīts krietni vairāk uzmanības un skatītāju mīlestības, un arī pēc filmas tas tā paliks. Margo Robija lieliski atveido Hārliju tādu, kāda viņa bija redzama treilerī, un vēl labāk. Interesanti gan, kāpēc draudzeņu un sievu vājprātu reizēm tik ļoti pastiprina Bostonas akcents (es ceru, ka man ar dzirdi viss ir kārtībā)? Filma parāda pasakaini samaitātās attiecības, kuras attēlot romantiski var tikai šīs pārītis. Hārlija Kvinna ir tā draudzene, kuras seksapīlu krietni vien pārspēj viņas trakums. Tas tā, lai čaļi, kuriem liekas, ka viņu varētu savaldīt, aizdomātos. Runājot par pārējiem “pašnāvniekiem”, nevar nepieminēt arī Vilu Smitu. Ne velti viņš ir lielākā zvaigzne šajā bariņā, un tā tam būs būt. Skatītāji var fanot par Džokeru un Hārliju, bet filmas laikā tomēr tieši Smita atveidotais Dedšots būs tas, kurš noteiks toni (nu, līdzīgi kā Amanda Volere, tikai nedaudz citā kontekstā). Vilam Smitam tik ļoti raksturīgā, asā mēle un pareizie joki arī šeit ir īstajās vietās, un tas tikai ceļ filmas vērtību, vismaz manās acīs.
Patīkamu pārsteigumu filmā sagādā Džejs Hernandezs (džeks ar tetovējumiem un “uguns spējām” a.k.a. El Diablo). Violai Deivisai piestāv ļaunās dāmas loma, viņas atveidotā Amanda Volere ir lieliska. Killer Croc ir vēl mazāk sakāmā scenārijā par pašu Džeisonu Bornu, tomēr vietām teiktais bija pietiekami trāpīgs, lai liktu skatītājiem skaļi pasmieties. Sasodīts, pat Džajs Kortnijs šajā filmā iederas un to nekādi nebojā. Protams, varbūt būtu bijis krietni vairāk smieklu, ja viņa lomu atveidotu kāds cits, bet tomēr. Vēl atļaušos izcelt Enchantress (latviski – Spīgana) Karas Delaviņas atveidojumā. Es zinu, cik liela nozīme DC pasaulē ir maģijai, tāpēc ieraudzīt kaut daļu no tās un to, ko tā spēj izdarīt, bija ļoti, ļoti priecējoši.
Par to, vai apmeklēt šo filmu, nav jāšaubās ne sekundi – ej, izklaidējies, baudi to, ko tev sarūpējis DC, Deivids Ejers un visas zvaigznes! Ja arī pēc noskatīšanās tev nešķitīs, ka viss bija izcili, tā tomēr ir filma, kuru ir nepieciešams redzēt uz lielā ekrāna!
