Kā kārtīgai sievietei man ik pa reizītei vajag kādu romantisko kino. Žēl, ka biežāk nav tik burvīgas, spridzīgas un sirsnīgas filmas kā “Denijs Kolinss“, bet nu dzīve nav viens vienīgs rožu dārzs, tā ka jāiztiek ar to, kas ir.

Kinoteātris Dāmu seansam filmu izvēlējās mūsu vietā, tā nu devāmies uz “Adelainas gadi”. Stāsts ir par Adeilainu, kas 20. gs. sākumā, būdama 29 gadus veca/jauna, autoavārijas un citu dīvainu sakritību rezultātā zaudē spēju novecot. Lai gan mēs visi zinām ieteikumu dzīvot ik dienu tā, it kā tā būtu pēdējā, nez ko mēs visi darītu, ja dzīve tiktu pagarināta beztermiņā? Izklausās diezgan forši, ne? 29 gadi kā reiz ir tāds ļoti skaists vecums, kad tu jau esi sācis kko normāli fiškot, esi ticis vaļā no idiotiskiem pusaudža kompleksiem, bet pēc skata vēl esi jauns, skaists un nekrunkains. Kur nu vēl labāk iestrēgt kā divdesmit deviņos! Bet nu, protams, kad visi apkārt tev mirst nost, bet tu vēl arvien esi aizdomīgi jauna un svaiga kā tāds vampīrs, rodas zināmas komplikācijas. Par tevi sāk interesēties atsevišķas instances, tev nākas atteikties no draugiem, jo arī viņi paliek aizdomīgi…

Līdz ar to Adelaina iemācās ne ar vienu tā īpaši cieši nedraudzēties, mainīt dzīvesvietu ik pēc 10 gadiem un sargāt savu noslēpumu, par kuru zina tikai viņas meita, kurai jau ir tā ap 80. Tiktāl viss izklausās ļoti labi. Turklāt, ja tu vēl esi tik smuka kā Bleika Laivlija, nu ko vēl gribēt? Jep, vīrieti! Kā jau tas piedien visām romantiskajām filmām, kādā brīdī kadrā parādās arī Viņš. Loģiski, ka bezdievīgi daiļš (tā, protams, ir gaumes lieta, bet vispār varu atzīt, ka šo filmu skatījos Viņa dēļ). Šo vietu gluži labi aizpilda Michiel Huisman, kas tādu pašu smukuļa lomu jau ir atstrādājis arī “Troņu spēlēs” un “Mežonē“. Te gan sākas vilšanās daļa – Troņu spēlēs viņš ir arī kārtīgs bad-ass, bet te tāds jaukais, labais, inteliģentais. Un – kkā īsti nepavelk. Tipa – smuki jau ir, bet ļoti neinteresanti kaut kā. Ar krekla novilkšanu vien nepietiks – tie ir tādi lēti triki. Tikpat remdenas ir arī viņu attiecības. Smuki kopā izskatās, scenārijs pat tā cerīgi uzrakstīts, abi saka pareizos vārdus, veic pareizās darbības, bet kkas pietrūkst. Tad jau labāka dinamika Bleikai sanāk ar veco draiskuli Harisonu Fordu.

Šī ir tāda filma, uz kuru var iet ar mammu, jo var papriecēt acis pie smukām kleitām un smukiem cilvēkiem, un arī nekas cenzējams tur nav. Visumā man bija diezgan garlaicīgi, jo sižetiski tur ir tā nobraukts pa virsu, lai gan ideja filmai ir patiešām forša. Nu, piemēram, ko jūs darītu ar visu to laiku? Daudz ko, cerams. Bet vienīgais, kas ir pastāstīts par to, ko Adelaina pa astoņdesmit gadiem ir sadarījusi – pabija Eiropā, kur sapazinās ar čali, kurā tā samīlējās, ka gandrīz izstāstīja patiesību par sevi, un iemācījās veiksmīgi ieguldīt naudu (tas laikam iekļauts, lai paskaidrotu, kā viņa var atļauties visu laiku pārvietoties ar taksi). Ak jā, vēl viņai valodas padodas. Pilnā nopietnībā – viņa neko citu interesantu pa to laiku nepaveica? Varbūt esmu pārskatījusies supervaroņu filmas vai arī visi interesantie piedzīvojumi tiešām ir tikai vīriešiem (kas nav taisnība)!

5/10

Kino no 1. maija