Recenzijas

“The Man from U.N.C.L.E.” (2015)

Tikai pēc noskatīšanās var izsecināt, ka šī ir viena no tām filmām, kas vienkārši iznākusi nepareizajā laikā. No spiegu kino šogad esam redzējuši tik daudz, ka tāda filma kā “The Man from U.N.C.L.E” liek domāt, ka šis žanrs pamazām tiek izsmelts.

19.08.2015

Pavisam droši var apgalvot, ka 2015. gads ir kā ilgi lolots sapnis blokbāsteru cienītājiem, zinātniskās fantastikas un komiksu gīkiem, bet nevar arī noliegt, ka tuvākajā laikā mūs gaida lērums ar spēcīgiem darbiem no mūsdienu autorkino klasiķiem. Vairs nav tālu līdz tam, kad varēsim baudīt (vai tieši pretēji – nīst un nolīdzināt ar zemi) Pītera Grīneveja, Denī Vilnēva un, jo īpaši – Kventina Tarantino jaunākos meistardarbus. Kā pirmais no tiem līdz mums ir nonācis daudzsološais “Vīrs no U.N.C.L.E” (“The Man from U.N.C.L.E.”) no Gaja Ričija, kurš savulaik mūs pārsteidza ar tādiem lieliskiem darbiem kā “Lock, Stock and Two Smoking Barrels” un “Snatch”.

Vienu lietu gan nevar saprast – kāpēc par šo filmu tik maz runā? Tikai pēc noskatīšanās var izsecināt, ka šī ir viena no tām filmām, kas vienkārši iznākusi nepareizajā laikā. No spiegu kino šogad esam redzējuši tik daudz, ka kaut kas tāds kā “The Man from U.N.C.L.E” liek domāt, ka šis žanrs pamazām tiek izsmelts. Neilgā laika posmā esam skatījušies, kā Kolins Fērts četrās minūtēs noslaktē neskaitāmus dimiterveidīgus “kristiešus”, Tomu Krūzu, kurš karājas pie lidmašīnas tās pacelšanās brīdī, kā arī Džeisonu Stethemu, kurš vienā filmā parodē pašu spilgtāko no savas karjeras. Tādēļ tagad redzot, kā šajā filmā Henrija Kevila un Ārmija Hammera kaskadieri veic dažādus trikus, tas vairs nešķiet nekas īpašs. Arī tas, ka aiz šī visa stāv pats Gajs Ričijs, to līmeni paceļ nedaudz augstāk un beigās tas viss vienkārši neattaisnojas.

Filma nenoliedzami ir savi trumpji – autentiskais, elegantais stils ir ļoti tīkams skatītāja acij un nevienā brīdī nav šaubas, ka tas tiešām ir nostrādāts līdz pēdējam. Tam visam klāt izmeklētais skaņu celiņš, kas izceļas ar Brazīlijas džeza klasiku un vairākiem jauniem darbiem, tiešām kalpo kā liels pluss pašai filmai. Pat divi galvenie aktieri – Henrijs Kevils un Ārmijs Hammers, kuri teju vai katrā ainā paspīd ar izcilu savstarpēju saspēli, ir nenoliedzami lieliski un ļoti piemēroti  gan šādām lomām, gan filmām. Viņu atveidotos tēlus īpašus padara tā sīvā konkurence starp viņiem, kas noved līdz filmas lielajai kulminācijai un raisa dažnedažādākās emocijas arī pašā skatītājā.

Pēc tā visa joprojām rodas jautājums – kāpēc filma beigās tāpat šķiet nekas īpašs? Tur var meklēt daudzus iemeslus, bet pats galvenais noteikti ir stāsts, kas mums nepiedāvā neko jaunu. Pats tiešām nebūtu iedomājies, ka kaut kas tik daudzsološs, ar tik talantīgiem cilvēkiem saistīts kā “The Man From U.N.C.L.E.” patiesībā būtu kārtējā filma par vēl vienu teroristu konspirāciju, kas, protams, var novest līdz totālam haosam visā pasaulē un diviem super-spiegiem, kuriem uzdevums ir to visu novērst. Tas nerada nekādu riebumu pret to, ko tu redzi, bet drīzāk atstāj ar neitrālām emocijām, kas man lielākoties bija visu filmu.

Harizmātiskie aktieri un inteliģentais humors dažos brīžos spēj izspiest kaut nelielu smaidu sejā un labākajā gadījumā – klusus smieklus, bet “The Man From U.N.C.L.E” kopumā ir kaut kas, kas varēja būt vasaras labākais spiegu grāvējs, tomēr beigās izrādījās nekas cits kā pavisam parasta, ne visai inovatīva žanra filma, kuru pavisam drīz jau aizmirsīsim.

Filmas vērtējums: 3/5

Augusts Barkovskis, Kinoapskati.lv