Kā studijai izdevās pierunāt atgriezties Deimonu un Grīngrāsu, un kāpēc nosaukumā nav izmantots kāds no 10 vēl neizmantotajiem Borna grāmatu nosaukumiem? Visbeidzot - vai tiešām ir vajadzīgs turpinājums pēc spīdoši noslēgtās triloģijas (uz brīdi piemirsīsim "Mantojumu")?
Daudzas atvērtas durvis, nebeidzama spriedze un spēcīgi varoņi ir filmas "Džeisons Borns" lielākais trumpis. Vēlmes pamest kinozāli nav nevienā brīdī, jo, filmai sākoties, adrenalīna deva uzreiz jau ir tik liela, ka skatītājs burtiski pielīp pie krēsla.
Man par nelielu izbrīnu režisora Guy Ritchie filmas joprojām tiek sagaidītas ar siltākām jūtām nekā tās patiesībā būtu pelnījušas. Bet pārmest to grūti – "Lock, Stock and Two Smoking Barrels", "Snatch" un to remiksi jeb jaunas versijas par aptuveni tām pašām tēmām un tiem pašiem elementiem, filmas "Revolver" un "RocknRolla", daudziem jo daudziem saglabāsies kā neapstrīdamas klasikas.
Tikai pēc noskatīšanās var izsecināt, ka šī ir viena no tām filmām, kas vienkārši iznākusi nepareizajā laikā. No spiegu kino šogad esam redzējuši tik daudz, ka tāda filma kā “The Man from U.N.C.L.E” liek domāt, ka šis žanrs pamazām tiek izsmelts.
Kad jau ir jūtama kino-vasaras izskaņa un studijas ir izlaidušas gandrīz savu lielos kases grāvējus, rodas jautājums - vai tas, kas palicis pašās beigās, ir sliktāks par to, kas bija sākumā? Nebūt ne, jo viena no šīm filmām ir “Man from U.N.C.L.E.”, kas, manuprāt, varētu būt vasaras labākā filma, kuru beigās dabūs vismazāko uzmanību!
"Ex Machina" atstāj patīkamu pēcgaršu, droši ierindojama starp labākajiem žanra pārstāvjiem un ir labs turpinājums tēmai par mākslīgā intelekta dzīvošanu starp cilvēkiem, kurā galvenos akcentus veido aktieru spīdošā saspēle.
Pirms filmas iznākšanas uz ekrāniem palūdzām dažiem sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kuriem jau bija iespēja to noskatīties, padalīties ar savu viedokli par redzēto - lai nav tikai kino kritiķu vai kino blogeru viedokļi!
"Ex Machina" ir filma, kas jāredz, neatkarīgi no tā, vai zinātniskā fantastika ir "jūsu lauciņš" vai nav; tā ir spēcīgs apliecinājums tam, ka labs kino nepakļaujas ne žanra, ne ģeogrāfiskām, nedz kādām citām robežām vai kategorijām.
