Kurš gan būtu domājis, ka Benifers Bens Afleks, izrādās, ir arī baigi sakarīgais režisors – viņa pirmo darbu, drāmu “Gone, Baby, Gone”, netīšām sanāca noignorēt, laikam arī tādēļ šī ielādēja pēc pilnas programmas. Un, lai gan ar visu man piemītošo skepsi pēc filmas noskatīšanās joprojām uzskatu, ka Benam noteikti palīdzēja kolēģi (īpaši no montāžas un kaskadieru ceha), pēc kara dūres nevicina, un fakts paliek fakts – ir dzimis jauns režisors, kura filmas gaidīt!

Ja filma būtu jāapraksta vienā teikumā, teiktu – tā ir kā “The Departed” un “Heat” jaunākais brālis (un “Point Break” attāls radinieks), jo tā nav ne tik smagnēja, ne arī tik gara kā abas iepriekšminētās, bet diezgan skaidri iederas to kategorijā, ar pirmo to vieno arī neatkārtojamais Bostonas akcents un kolorīts. Plus, mums visiem par prieku režisors Afleks “uzsteidžo” ne vienu, bet vairākas vērienīgas laupīšanas-apšaudes, kurās ar neapbruņotu aci var saskatīt iedvesmas avotu (Maikla Manna filmas). Par laimi – šoreiz bez epileptiskās kameras. Tomēr skaidrs, ka šādu filmu pamatu veido nevis apšaudes (nav svarīgi, cik kvalitatīvas), bet gan scenārijs un aktieri, un ar abām šīm lietām viss ir pilnīgākajā kārtībā. Par scenārija pamatu tika paņemta Čaka Hogana grāmata “Prince of Thieves”, un tur bija grūti kaut ko sačakarēt, ja nu vienīgi cenšoties (ko neviens nedarīja).

Darbam pie filmas Afleks piesaistīja veselu virkni talantīgu kolēģu. Pirmkārt, protams, pats sevi – lielisko un neatkārtojamo (Afleks ir fantastiskā fiziskā un arī aktierspēles formā), pēdējā laikā pieprasīto Džeremiju Renneru, kurš sniedz teicamu “psycho” performanci, un Džonu Hemmu, kuram tiek dota iespēja nedaudz atiet no glancētā reklāmista tēla, bet viņš vienalga tēlo nelieti. Plus, filmā varam redzēt aktrisi Bleiku Laivliju, atveidojot, cik es sapratu, savas varones no seriāla “Gossip Girl” loģisko evolūciju – kārtīgu apnarkojušos padauzu (un dara to lieliski). Otrā un trešā plāna lomās vēl daudzas pazīstamas sejas, daudzi atpazīs arī ciemiņu no “Lost” pēdējās sezonas (tas lai paliek noslēpums).

Kopsummā – patīkams pārsteigums ne tikai kriminālkino/gangsteržanra cienītājiem, bet arī tiem, kurus iepriecina “Shutter Island” un “Inception” iesāktais trends – filmas pieaugušajiem, kurās nav obligāti uzreiz risināt pasaules jēgu, pietiek, ja tevi (skatītāju) vienkārši neuzskata par idiotu. Ļoti pozitīva un ar kinobiļeti atbalstāma tendence.