Kad intelektuālā kinokritiķu gvarde pamet zāli seansa vidū, viss uzreiz kļūst skaidrs – režisors Maikls Bejs ir atpakaļ! Apbruņojušies ar zobu bakstāmajiem acu plakstiņos, kinoblogeri no ekstravaganta miljonāra izvirtībām nebaidās. Lai izturētu kārtējo masturbāciju par robotiem un daudz jo daudz sprādzieniem, nenāk par skādi izdzert litru kafijas. Kārdinājums pieliet klāt ko grādīgu ir liels, bet no patiesības neaizbēgsi – “Transformeri” pie mums ir uz palikšanu. Jāsvin!

Reiz Kventins Tarantīno sarijās drosmi pasaulei parādīt, ka Hitleru patiesībā nogalināja “Hosteļa II” režisors Īlajs Rots. Maikls Bejs sašutumā saķēra matus, jo nevienam taču nav noslēpums, ka vēsturi veidojuši un rakstījuši transformeri. Hitleru nogalināja nāvējošs robotpulkstenis. Burvis Merlins bija šarlatāns – maģisko zizli viņam iedeva Optimusa Praima priekštecis. Leonardo da Vinči? Mona Lizu uzzīmēja maldikoni, lai pasaulei pajātu smadzenes. Tas, kā šī filma sagroza visiem zināmus faktus, ir lielākais uzbrauciens vēsturniekiem kino pastāvēšanas laikā. Aizmirstiet “Pērlhārboru”, “Leģendu par Hēraklu”. Jebkurš vēsturi mīlošs cilvēks pēc seansa vēlēsies iznīcināt visas šīs filmas kopijas.

Maikls Bejs ir troļļu trollis. Pēc tik pārdroša uznāciena, varbūt laiks līst atpakaļ alā. Mākslinieka centieni saniknot pasauli ir neapskaužami. Tomēr savā 22 gadus ilgajā karjerā viņš ir pamanījies izsmelt sevi. Ik pēc 10 sekundēm mainīgas attēlu proporcijas, dibenu tuvplāni un politiski nekorekti joki nav atstāti aiz borta. Protams, šī skaistā leiputrija jāvēro gandrīz trīs stundas. Iespējams, nolaupītas investoru ģimenes un citas neģēlības paveiktas tik vien, lai filmā sabāztu maksimāli daudz bezjēdzīgu specefektu. Par to gan visu cieņu – vizuālie elementi ir tuvu izcilībai. Apbalvošanas sezonā atkal varēsim teikt: “Oskariem” nominētā filma – “Transformeri”!

Pārkāpt jebkuras ētikas normas veidotājiem arī nav šķērslis. Rezultāts ir kārdinošs – naidpilnas recenzijas, petīcijas par nāvessoda atjaunošanu. Nebūtu liels pārsteigums, ja visu šo materiālu Beja kungs printētu un katru rītu sev lasītu skaļi. Kā teica prezidenta Trampa kampaņas arhitekts Rodžers Stouns: “Labāk būt bēdīgi slavenam, nevis palikt pelēkajā masā.”

Producentu sirdīs gan dziļi nosēdusies sāpe par Dveina Džonsona lēmumu peldēties ar delfīniem un Haselhofu, nevis eļļot Bejhema robotus. Jāfilmē tas tur Vālbergs, kura tēls filmā ieguvis grandiozus uzlabojumus. Izrādās, ka automehāniķis Keids Jēgers ir karaļa Artūra reinkarnācija. Savukārt viņa partnere – trīsdesmitgadīga modele – piestrādā Oksfordā par vēstures pasniedzēju. Savā vecumā sasniegusi lielus augstumus – maģistra grādu politikā un filozofijā, doktora – arheoloģijā.

Par nekonsekventajiem faktiem un notikumu attīstību var smieties vai raudāt. Veselīgāk būtu no smiekliem izraudāties, jo alternatīva pie laba nenovedīs. Ne velti filma iznāk divas nedēļas vēlāk nekā Amerikā. Tieši uz īpaši dāsnajām pēclīgo aliņu atlaidēm – siltai skatīšanās pieredzei. Pēc eksplozīvā seansa ņemiet rokā Vecrīgas “laimīgo stundu” karti, jo dziļu brūci ar mazu plāksteri neaizlāpīs. “Transformeri: Pēdējais bruņinieks” uz ekrāniem no 5. jūlija!

Filmas vērtējums: 3/5

Augusts Barkovskis