“Специальный полуночный выпуск” – это мрачный, талантливый фильм-погоня, фильм-догадка, фильм-мозаика, который по ходу теряет несколько кусочков, поэтому общая картина выглядит головокружительно волшебной, но загадочно расплывчатой. Мы знаем, что что-то должно свершиться, но что именно – без понятия.

Lai gan ne tik izcila filma, kā sākotnēji cerēts, pateicoties tās scenārija trūkumiem un izstieptajam garumam, uzskatu, ka ir vērts to redzēt neskatoties uz šiem trūkumiem, jo, kā jau minēju sākumā, ir pagājis diez gan liels laika sprīdis kopš pēdējās labās Depa filmas un šī fakta dēļ vien filmu nevajadzētu laist garām.

Skaidrs ir viens - uz vecumdienām Ridlijs šādus eposus taisa “ar vienu kreiso”, tīri praktiskas intereses dēļ (“šoreiz sanāks?”, “kas vēl nav mēģināts?”), bet nevar teikt, ka tas nesanāk, pat ja “bez dvēseles”.