Lai gan domājot par Ziemeļamerikas režisoriem, lielākajai daļai prātā vispirms ienāks dažādi ASV filmu darboņi, šī valsts nebūt nav vienīgā, kura māk ražot lieliskus kino industrijas meistarus – tas tīri labi padodas arī viņu kaimiņiem Kanādai (un arī Meksikai, bet par to kādu citu reizi). Lai gan par abu valstu pārstāvjiem varētu tērzēt un diskutēt gari un plaši, šoreiz, par godu Ksavjē Dolana jaunākā veikuma “Māmiņa” nonākšanai uz ekrāniem kinoprojekta Spektrs ietvaros, palūkosimies, kādus talantus pasaulei pēdējā laikā ir sniegusi viena no Kanādas provincēm – franciski runājošā Kvebeka, kuras talanti ir guvuši ievērību visas pasaules mērogā.
Filips Falardo (Philippe Falardeau)
No rakstā pieminētajiem režisoriem Falardo, visticamāk, ir vismazāk pazīstamais, bet jādomā, ka viņa slava vēl tikai augs. Falardo galvenokārt filmas ir veidojis dzimtajā franču valodā, plašāku uzmanību piesaistot ar savu 2011.gada filmu “Lazāra kungs” (Monsieur Lazhar). Stāsts par alžīriešu skolotāju Lazāra kungu aizkustināja arī ASV Kinoakadēmiju, kas filmu nominēja labākās ārzemju filmas kategorijā.
Nākamo filmu – “The Good Lie” – Falardo jau veidoja angļu valodā ar vienu no Holivudas iemīļotākajām aktrisēm Rīzu Viterspūnu priekšgalā, un 2014.gadā Falardo jaunākais veikums arī nonāca uz ekrāniem. “The Good Lie” lielus panākumus gan gūt neizdevās (filmu aizēnoja Viterspūnas otrs gada lielprojekts – “Mežone” (Wild), kā arī “The Good Lie” šķietamās līdzības ar Sandras Bulokas The Blind Side), bet Falardo jau ir ķēries pie nākamās filmas veidošanas, kurā vienā no lomām būs redzama Sūzanna Klemēna – viena no filmas Māmiņa zvaigznēm.
Žans-Marks Valē (Jean-Marc Vallée)
Falardo dzīvi ar “Wild” pabojāja neviens cits kā viņa tautietis Žans-Marks Valē. Valē īpaši veiksmīgi ir bijuši tieši pēdējie pāris gadi, jo viņa veidotās filmas ir ne tikai izpelnījušās kritiķu un skatītāju atzinību, bet ir novērtētas arī pavisam augstos līmeņos – Metjū Makonahejs un Džareds Leto pirms gada saņēma Oskarus par savu veikumu Valē veidotajā “Dallas Buyers Club”, bet šogad uz līdzīgiem panākumiem cerēs jau pieminētā Rīza Viterspūna un Lora Derna par savu sniegumu “Mežonē”. Valē īpaši labi ir padevušās biogrāfiskas filmas par vairāk vai mazāk pazīstamiem cilvēkiem, vienu par otru dažādākiem – Valē ir aplūkojis gan karalienes Viktorijas sirds kaislības (“Young Victoria”), gan AIDS slimnieka cīņu par dzīvību (“Dallas Buyers Club”), gan kādas sievietes iekšējo cīņu pašai ar sevi, dodoties pārbaudījumiem bagātā gājienā pa sarežģītu taku (“Wild”). Valē atvaļinājumu ņemt negrasās – uzreiz pēc “Mežones” viņš ķērās pie savas nākamās filmas – romantiskās drāmas “Demolition”, kur galvenajās lomās redzēsim Džeiku Gilenholu, Naomi Votsu un Krisu Kūperu.
Denī Vilnēvs (Denis Villeneuve)
Runājot par Džeiku Gilenholu, jāatzīmē, ka viņš pēdējā laikā ir īpaši iecienījis kanādiešu režisorus, jo 2013. un 2014.gadā uz ekrāniem nonāca veselas divas filmas ar viņa līdzdalību, kuru autors bija Denī Vilnēvs – vēl viens Kvebekas „ražojums”. Līdzīgi kā Falardo, Vilnēvs ir ticis pie ASV Kinoakadēmijas pagodinājuma, labākās ārzemju filmas nominācijas, kas viņam izdevās ar 2010.gada veikumu “Incendies”. Tam sekoja jau minētā un ļoti veiksmīgā sadarbība ar Gilenholu. Vispirms skatītājiem tika piedāvāta drūmā krimināldrāma/psiholoģiskais trilleris “Gūsteknes” (Prisoners), bet tai sekoja neparastā, mīklainā, bet ļoti lieliskā filma “Ienaidnieks” (Enemy). Starp citu, ar Vilnēvu un “Ienaidnieku” kinoprojektam Spektrs ir īpašas attiecības, jo tieši “Ienaidnieks” bija pirmā Spektrs izplatītā filma, nonākot uz ekrāniem pagājušajā gadā. Šobrīd Vilnēvs turpina darbu pie krimināldrāmas “Sicario”, kas stāstīs par FIB un CIP cīņu ar Meksikas narkotiku karteli. Galvenajās lomās redzēsim Emīliju Blantu, Benīsio del Toro, Džošu Brolinu un citus.
Džeisons Reitmens (Jason Reitman)
Arī Aivena Raitmena dēla Džeisona saknes ir meklējamas Kvebekā – lai gan režisors vienmēr ir strādājis angļu valodā, viņš ir dzimis tieši šajā Kanādas provincē un ir pieskaitāms pie tās talantiem. Raitmenam uzmanību izdevās piesaistīt jau ar pirmo režisēto pilnmetrāžas filmu – sarkasma caurvīto “Thank You for Smoking”. Tam sekoja viņa lielākās veiksmes “Juno” – Daiablo Kodija ieguva Oskaru par labāko oriģinālscenāriju, bet pats Raitmens izpelnījās nomināciju kā labākais režisors – un “Up in the Air, kur ar nominācijām tika novērtēta gan Raitmena režija, gan scenārijs.
Savu dzēlīgo stilu Džeisons turpināja pilnveidot arī ar nākamo filmu “Young Adult”, bet pēdējā laikā Raitmenam vairs tik raiti (ha!) neiet: viņa „svaigākās” filmas “Labor Day” un “Men, Women & Children” pārāk lielu atzinību vairs nav spējušas izpelnīties. Bet diez vai tas būs licis Raitmenam sapīkt un padoties – jādomā, ka gados vēl gana jaunais režisors (37 gadi režisoriem vēl nav nekas) mūs visus pārsteigs ne vienu reizi vien.
Ksavjē Dolans (Xavier Dolan)
Protams, ka neiztikt arī bez Ksavjē Dolana – “Māmiņas” režisora, kurš savos 25 gados liek izskatīties vecam pat Raitmenam. Dolana panākumi ir patiešām fantastiski, un vārds „brīnumbērns” šeit ir patiešām iederīgs. “Māmiņa” ir Dolana 5.(!) pilnmetrāžas filma, turklāt viņa veidotie darbi ir izpelnījušies atzinību, par kādu citi, par viņu vecāki un pieredzējušāki režisori varētu tikai sapņot. Jau pirmā Dolana filma “Es nogalināju savu māti” (J’ai tué ma mère) tika izrādīta Kannu kinofestivālā 2009.gadā, kad pašam Dolanam bija tikai 19 gadi. Kannas pret Ksavjē ir bijušas ļoti labvēlīgas – visas viņa filmas ir izrādītas šī prestižā kinofestivāla ietvaros, izņemot “Toms fermā” (Tom à la ferme), kas nonāca… Venēcijas kinofestivālā. Arī “Toms fermā” Latvijas skatītājiem bija iespējams noskatīties kinoprojekta Spektrs ietvaros 2014.gadā.
Jāatzīmē, ka Dolana svaigākais veikums “Māmiņa” Kannās izpelnījās Žūrijas balvu, ko Ksavjē dalīja ar leģendāro Žanu Liku Godāru. Dolans gan rokas klēpī salicis sēdēt netaisās, un jaunais režisors jau ir ķēries pie nākamās filmas veidošanas – par viņa nākamo projektu ir kļuvusi filma “The Death and Life of John F. Donovan”, kas būs Dolana pirmais kino eksperiments angļu valodā. Talkā jaunajam režisoram nāks viena no šībrīža spožākajām aktrisēm Džesika Časteina (kurai esot tikusi visbaisākās riebekles loma) un Kits Haringtons, kurš plašāku ievērību ir izpelnījies seriālā “Troņu spēle“.
Līva Spandega, FilmuNieki.lv
Ksavjē Dolana filma “Tas ir tikai pasaules gals” Latvijas kinoteātru repertuārā no 13. februāra!
Sīkāka informācija filmas oficiālajā mājaslapā: http://kinospektrs.lv/its-only-the-end-of-the-world/