Laikā, kad supervaroņu filmas piedzīvo pirmizrādes tikai ar dažu nedēļu atstarpi, tās mazliet sāk zaudēt savu iespaidīgumu. Lai atpūstos no sci-fi, var izmantot kinoteātru piedāvājumu un aiziet uz kādu filmu, kura neprasa noskatīties 13 citas filmas, lai saprastu katru atsauci, easter egg’u un sižetu kopumā. Tieši ar šādu pamatojumu izvēlējos apmeklēt it kā tautā izdaudzināto, bet tomēr mazāk zināmo “Bastille Day”.
Mana kļūda bija nepaļauties uz Idris Elba statusu un noskatīties treileri. Reklāmas rullītis nodod pietiekami daudz, lai, skatoties filmu, varētu iztikt bez lieliem pārsteigumiem. Tikai nepārproti, es nemēģinu Tevi atrunāt no šīs filmas apmeklējuma, tieši otrādi! Filma, manuprāt ir lieliska izvēle tādai ‘darba dienas beigas’ tipa atslodzei. Kāpēc?
Ja tu piedzimi pirms 93., tu noteikti atceries video nomas, videokasešu atskaņotājus un pašas kasetes. To laiku, kad kasetei bija nosplēstas visas birkas, tu ieliki to atskaņotājā, nospiedi PLAY un, filmas vietā, tur gāja titri. Tad varēja arī patīt kaseti atpakaļ un noskatīties visu filmu paātrinātā atpakaļgaitā. Tolaik tas bija viss tavs treileris, bieži vien arī spoileris. Protams, varēja jau arī attīt neskatoties, bet tad varēja netīšām attīt pārāk tālu (liela problēma, ja vienā kasetē bija divas filmas).
“Bastille Day” ir tieši tāda tipa filma – īsts videokasešu bojeviks, kura sižetu sapratīsi gan Tu, gan Tavs tēvs un pat vecmamma – turklāt tas nav slikti! Protams, filmā var redzēt arī sesto iPhone, bet mūsdienu tehnoloģijas tajā spēlē gana mazu lomu, lai filmu varētu mierīgi skatīties arī pēc 15 gadiem. Vienīgās paralēles ar sci-fi ir galveno aktieru lomas tādos grandos kā Tors un Troņu spēles. Filmā ir attēlotas arī ļoti aktuālas tēmas – sprādzieni Parīzē, teroristu radītās briesmas, imigrantu problēmas utt. Ieturot tik aktuālas tēmas, arī visa spriedze, kautiņi, pakaļdzīšanās ir attēlotas ļoti, ļoti reāli. Filmā nevar redzēt neticami ātru pakaļdzīšanos pa jumtu, tā vietā ir bailīga slidināšanās un tipināšana pa šaurajām skārda virsotnēm un tas tikai pastiprina realitātes garšu. Tāpat arī beidzas lodes, tāpat arī kāds druknāks džeks var ‘izrubīt‘ galveno varoni. Mašīnām rodas caurumi, parasti policisti šauj tikpat labi kā snaiperi (šajā filmā pat labāk).
Filmā neredzēsi arī tipisko – ‘kāda aina meitenēm ar romantiku un tā‘. Gan jau dāmām pietiktu ar Roba Stārka (Richard Madden) ģīmi, bet šī filma vairāk paredzēta čomiem. Īsta veču filma, mierīgi var ielikt tajā pašā pleilistē ar “Die Hard” un vakars nekādā ziņā nebūs izbojāts. Pie tā arī paliksim – filma neiegūs tādu ikonisku saturu kā Die Hard, bet šo var ‘ar čomiem, pēc darba, aliņu dzerot‘ noskatīties un būt patīkami izklaidētiem. Arī sižeta pavērsieni ir tādi, apspriežami un skaļi komentējami – es varu derēt, ka šito tūlīt nošaus (un tā arī notiek).
