Viens no filmu žanriem, kura virzienā vienmēr varam lūkoties, kad vēlamies piedzīvot spēcīgu katarsi un līdzpārdzīvojumu, ir atriebības filmu žanrs. Par godu tam, ka no 16. marta kinoteātros ir skatāma franču režisores Korālijas Faržē fantastiskā atriebības filma ar ļoti tiešo nosaukumu “Atriebība”, palūkosimies uz to, kas šajā ļoti īpašajā žanrā ir sastrādāts pēdējo 10 gadu laikā.
Rubrikā "sīkvels, jo vajag" (bet kam?) šoreiz filma "Neciešamie bosi 2", ne tās sliktākās un kaut kādā ziņā pat aktuālas komēdijas turpinājums - ar tādu atšķirību, ka, ja toreiz tas tiešām bija par bosiem, ekonomisko lejupslīdi un darba tirgu, tad "Horrible Bosses 2" vispār nav par bosiem, biroju vai ko citu kā vien naudas raušanu, bet ar vairāk pimpīšjokiem un jēlībām.
Fakts, ka "Millenium Films" produkts “Olympus Has Fallen” kases ieņēmumu ziņā burtiski sagrāva daudz dārgāko, prestižāko un visādi citādi nozīmīgāko Rolanda Emeriha “White House Down”, noteikti liks Holivudas studijām nākamreiz padomāt divreiz, pirms iesaistīties līdzīgās sacensībās. Cerams.
Pēc "Django Unchained" noskatīšanās tā vien gribējās labsirdīgi nopūsties: "Ak, Kventin." Ja līdz šim kādam vēl bija par to šaubas, tad "Django Unchained" vajadzētu apliecināt to, ka Tarantino patiesībā ir piecpadsmitgadīgs puišelis, kurš ir iestrēdzis pieauguša un ietekmīga režisora ķermenī. Un tieši tur arī slēpjas viņa filmu šarms.