Brīnīties par rīmeikiem mūsdienu kino pasaulē ir kā brīnīties par austošu sauli aiz loga - ir skaidrs, ka senie cilvēki (t.i., akmens laikmetā) ilgi prātoja par to, kādēļ viss ir tieši tā un ne citādi, bet mēs neesam viņi un visu ļoti labi saprotam. Tādēļ par jaunu (kārtējo) "Scarface" rīmeiku brīnīties galīgi nevajadzētu - viss ir cikliski un iet savu ceļu.

"Snoudens" varbūt arī nav pats aizraujošākais kino, bet tas tomēr runā par 21. gs. eksistenciālajiem jautājumiem, privātumu, vārda brīvību, sirdsapziņu. Lietām, par kurām vērts brīdi padomāt un izlemt, kurā pusē tad katrs stāvam.

Spriežot pēc Holivudas vecmeistara CV, Olivers Stouns bija īstais vīrs darbam pie pilnmetrāžas filmas par nesenajiem notikumiem ar Eduardu Snoudenu, taču gala rezultāts ir neierasti vienpusējs un allaž politiski aktīvā režisora klātbūtne "Snowden" ir teju neesoša.

“Snoudens” sniedz sakarīgu ieskatu galvenā varoņa saceltā trača epicentrā. Tomēr paliek svarīgs jautājums – pēc plašas reportāžas medijos, daudzām grāmatām un dokumentālā kino vai ar šo darbu skatītājiem tiek pateikts kas jauns?

Leģendām apvītā Kolumbijas narkobarona Pablo Eskobara personība interesē Holivudu gandrīz tikpat (bet brīžiem liekas, ka pat vairāk), cik viņa izplatītais “produkts”, jo kas tikai nav mēģinājis pārnest viņa dramatisko, emocionālo un ļoti, ļoti asiņaino dzīvesstāstu uz lielajiem un mazajiem ekrāniem.