Šonedēļ, “The Walking Dead” turpina spridzināt ar jauniem pārsteigumiem un sižeta pavērsieniem. Riks ar grupu sagatavo rīcības plānu un dodas uzbrukumā vienai no Pestītāju mītnēm. Diemžēl, grupa pat nenojauš kādas briesmas viņus tur sagaida. Paralēli spriedzes pilnām apšaudēm, sērija pievērsa uzmanību ļoti daudziem personāžiem, tai skaitā, ilgi neredzētajai Kerolai.

Patiešām, varēja jau sākt domāt, kur tad skarbākā seriāla (un iespējams, pat visas televīzijas) varone ir pazudusi. Izrādās, ka viņa Aleksandrijas slaktiņu pārdzīvo, gatavojot cepumus ar bietēm (jo tad tie ir saldāki). Arī spēcīgākajiem personāžiem ir savas vājības. Kerolai tas bija mazais Sems, pēc kura nāves viņa vairs nevēlas redzēt nevienu bojāgājušu bērnu. Tieši tādēļ, Kerola apņemas pasargāt Megiju un viņas gaidāmo bērnu no turpmākajām briesmām. Kerolas saruna ar Tobinu bija ļoti patīkama. Tagad Kerola ne tikai ir atradusi savu otro pusīti, bet arī sāk nojaust savu lomu Aleksandrijā.

Tikmēr, Ābrahams beidzot pieņēma lēmumu šķirties no Rositas. Šķiršanās aina bija sāpīga, tomēr garastāvokli nedaudz uzlaboja Jūdžinss, kuram ļoti patika Kerolas cepumi. Neizpalika arī Taras un Denīsas nelielā attiecību drāma. Tara ļoti pārdzīvo, ka ir samelojusi Denīsai par to ka nekad nav nogalinājusi cilvēku. Mani, personīgi, vairāk uztrauc Denīsas vārdi: “Es to pateikšu, kad atgriezīsies.” Televīzijā tas parasti nozīmē, ka viņa visticamāk vairs neatgriezīsies. Šķiet, ka tā patiešām arī būs, jo Riks savu grupu ir ievedis ļoti dziļās nepatikšanās. Plāns uzbrukt pa tiešo Pestītājiem, bija labs, jo īpaši tā daļa, kurā Riks salauza degunu zombija galvai, lai tā vairāk atgādinātu Gregoriju.

Patīkamākā sērijas daļa bija pats uzbrukums, jo īpaši tādēļ, ka seriālam šobrīd vairāk kā jebkad ir nepieciešamas tik saspringtas ainas kā šajā sērijā, jo pirmā sezonas puse daudziem skatītājiem lika vilties. Uzbrukums Pestītāju bāzei bija ļoti smags pārbaudījums ne tikai personāžiem, bet arī skatītājiem. Nogalināt cilvēku ir sliktākais, ko kāds vispār var izdarīt. Stāsta varoņiem gribot negribot ir jātiek ar to galā, jo citādi Pestītāji nogalinās viņus. Visvairāk cieta Glens ar Hītu, kuri nekad iepriekš nevienu nav nogalinājuši. Skatīties kā tiek nogalināti guļoši cilvēki, man kā skatītājam, bija ļoti neērti un nepatīkami, lai arī cik briesmīgi nebūtu nogalinātie tēli.

Neskatoties uz neērtības sajūtu, sērijas otrā daļa bija lieliska skatīšanās pieredze un iespēja paaugties dažiem personāžiem. Piemēram, Gabrielam, kurš no gļevulīga mācītāja ir pārtapis par aukstasinīgu slepkavu. Vēl paliek Jēzus tēls, kurš pārsteidza Taru ar solījumu, ka neviens pat neredzēs viņu tuvojamies. Žēl tikai, ka no viņa solījuma izpildes tika parādīts pavisam nedaudz. Jā, protams, ne Glens, ne Hīts, ne arī guļošais Pestītājs neredzēja kā Jēzus viņam pietuvojas ar ieroci, bet komiksa lasītāji būs vairāk kā pārliecināti, ka viņš ir spējīgs uz ko vairāk.

Apšaude izrādījās ļoti veiksmīga. Tik veiksmīga, ka bija pat jāsāk domāt, ka pēc trauksmes signāla taču būtu jāierodas papildspēkiem. Diemžēl, izrādās, ka viņi jau turpat krūmos kaut kur slēpjas un ir sagrābuši gūstā Kerolu un Megiju. Pa rāciju skanēja sievietes balss, tādēļ nav drošs, ka nākamnedēļ beidzot redzēsim Nīganu. Jādomā, ka pēc tāda slaktiņa viņa uzmanībai jau vajadzētu būt pievērstai. Lai arī cik ļoti es nevēlētos, lai ar Rika grupu notiktu kas slikts, būtu patīkami beidzot redzēt Nīgana debiju. Bet tikmēr, spriedze turpinās un seriāls ir tik lielisks, kā jebkad. 9/10