Viss, ko viņi vēlējušies savos darbos parādīt, ir patiesību un reālismu. Kad viņi kopā veido filmas, neviens tās nespēj pārspēt. Tieši pateicoties Martinam Skorsēzem un Robertam De Niro, es kino esmu ieraudzījis pilnīgi citā gaismā – kā mākslas un izteiksmes līdzekli, saprotot, ka kino var būt sava valoda, neatkārtojama valoda.

Amerikā, kur netālā nākotnē pie galvenajām pogām joprojām sēž Tramps, viss ir aizgājis pa pipeļiem. Lielpilsētas deg košās liesmās, kamēr iedzīvotāji slāpēs ir gatavi dot pa purnu jebkuram. Šāda apstākļu sakritība ir izcila izdevība maksātnespējas administratoru slepkavām un citiem neģēļiem veikt kārtējos noziegumus. Tomēr, ja viņu plāni noiet tikpat greizi, cik Trampa prezidentūra, ir tikai viena vieta, kur paglābties – viesnīca “Artemīda”.

“Nauda nesmird, tikai cilvēki smird” – šādu vēstījumu cilvēkiem rupji sejā iebāž Džodijas Fosteres jaunākais uznāciens režisores krēslā – “Naudas monstrs”. Spraigs, drūms un atklāts trilleris, kas cilvēkiem kinozālē uzdzīs drebuļus šajā karstajā laikā.

Būsim tieši – pat ja šis nav “District 9″ tiešais turpinājums, tad noteikti norisinās tās pasaulē, plus/mīnus 100 gadi un citplanētiešu vizīte, bet citādi viss tas pats. Un kaut kas man saka priekšā, ka no fantastikas Blomkemps nekur tik drīz neaizmuks – un tas ir sasodīti lieliski!