Šogad vienā no Kannu kinofestivāla seansiem kāds kungs rupji ielīda man priekšā rindā, kurā gaidīju 40 minūtes, un rezultātā viņš tika ielaists Debisī zālē kā pēdējais. Lieki teikt, ka nepiedienīgs leksikons tiekties tiecās uz āru, kamēr soļoju gaidīt nākamo seansu. Filma, ko neredzēju, bija apburošās Anjēzes Vardas dokumentālais cilvēku un vietu portrets "Visages Villages" jeb "Faces Places". Tādēļ priecājos, ka Vardas jaunāko un, iespējams, arī atvadu filmu bija iespēja noskatīties Tallinas kinofestivālā.
Kinoteātros nonākusi ilgi gaidītā DC Comics varoņu komandfilma (paralēli Atriebēji plosās jau kuro gadu), un mēs esam sagatavojuši jums ieskatu filmas tapšanā ar pāris interesantiem faktiem par to, kādēļ tā ir tik liels notikums, kā apkārtējie jums to mēģina iestāstīt:
Šonedēļ kinoteātros nonācis režisora Daga Laimana jaunākais trilleris, kurš balstīts uz patiesu stāstu - "American Made" jeb "Barijs Sīls: Īstens amerikānis". Atceroties to, kā Holivudā ikviens "patiess stāsts" pārtop par lielbudžeta fantāziju, mēģināsim saprast, cik daudz no filmas ir izdoma, bet cik - realitāte. Šoreiz tas ir svarīgi, bet uzmanīgi ar "spoileriem".
Pie aktieriem, kuri pamazām pāriet kameras otrā pusē, Holivudā - un arī pie mums - jau visi sen ir pieraduši. Bet, šķiet, nevienam citam šī transformācija nav bijusi tik negaidīta, kāda tā ir bijusi mūsu stāsta varonim, "Sicario" un "Hell or High Water" scenāriju autoram un "Wind River" režisoram Teiloram Šeridanam.
Jau no 19. jūlija kinoteātros būs skatāma britu režisora Kristofera Nolana jaunākā, pēc skaita 10. režisētā filma "Denkerka" ("Dunkirk"). Pārliecināts cīnītājs par analogajām kino uzņemšanas tehnoloģijām, Nolans ne tikai gandrīz vai vēlreiz atkārtoja Denkerkas operāciju filmēšanas vajadzībām, bet arī atkāpās no citām savās iepriekšējās filmās ieviestajām tradīcijām.
“Pamirkšķināsi acis un palaidīsi garām kādu joku,” – tā ne velti saka par režisoru Edgaru Raitu, kurš pēdējo 20 gadu laikā ir pilnveidojis britu komēdijas ar krāšņiem vizuālajiem elementiem un melno humoru. Par godu gaidāmajam grāvējam "Zaļknābis pie stūres" piedāvājam atskatu uz mākslinieka daiļradi.
"Mūmija", iespējams, ir (pirmā) šīs vasaras pretrunīgākā filma - no sava koncepta, kurš vēl pirms filmas iznākšanas jau paredz veselu mošķu filmu ciklu zem vienota nosaukuma "Dark Universe", līdz pretrunīgajām kritiķu un arī skatītāju reakcijām. Recenzijas vietā apskatīsimies, ko tieši filma piedāvā un kādēļ tai ir vērts dot iespēju.
Kamēr filma "Karalis Artūrs: Leģenda par zobenu" vēl skatāma Latvijas kinoteātros, aicinām ielūkoties filmas aizkulisēs un uzzināt, kā radās ideja uzticēt vienu no britu dārgākajām un nozīmīgākajām leģendām t.s. inteliģentajam huligānam Gajam Ričijam.
1975. gadā itāļu producents Dino de Lorentiss no studijas RKO iegādājās tiesības radīt pirmo īsto “Karaļa Konga” atsāknējumu. Ap šo laiku tehnoloģijas bija attīstījušās, tomēr lielais pērtiķis dīvainā kārtā vairāk atgādināja lielu spalvainu cilvēku pērtiķa maskā, nevis draudīgu briesmoni...
Karalis Kongs - viens no visu laiku ikoniskākajiem popkultūras tēliem - jau pavisam drīz kārtējo reizi nonāks uz lielajiem ekrāniem. Mūsdienās visiem, protams, jau vajadzētu zināt, kas tas Karalis Kongs tāds vispār ir, jo, pirmkārt, vārds un izskats to jau pasaka priekšā, bet, otrkārt, visas atsauces un oriģinālā stāsta imitācijas vairs pat nav iespējams saskaitīt.
Oskars ir stilīgs džeks. Viņam ir zelta uzvalks, 89 gadi, un neviens nemāk filmas labāk par viņu. Ja filma ir dabūjusi paostīt "Oskara" nomināciju, tad viedoklis par to ir divtik nozīmīgs. Kas tad īsti ir tas faktors, kurš liek mums akli vadīties pēc mazā zelta vīriņa stabules un burtiski “skatīt filmu pēc "Oskara"”?
"Rogue One: Zvaigžņu karu stāsts" jau pilnās burās ir pasaules un arī Latvijas kinoteātros, un jūs noteikti to esat jau noskatījušies (ja ne, tad šo lasīt nekādā gadījumā nevajag). Patika vai ne - tas ir citas sarunas (sarunu, daudzu sarunu) temats, bet šoreiz par to, kas un kādēļ neiekļuva "Rogue One: A Star Wars Story". Uzmanību - SPOILERI!
