Par to, kā Marvel to jau atkal paveica, sagādājot baudāmu filmu, ar kuru pavisam noteikti tika grandiozi pieteikta 3. fāze. "You'll laugh, you'll cry, it'll change your life!" Uzmanību - recenzijā ir iekļauta informācija, kas var atklāt detaļas par filmas sižetu.

Salīdzinot ar pirmajiem "Atriebējiem", zināmā mērā šī filma izlabo vecos grēkus, jo sižets vairs nav tik vienkāršots, tēlu skaits ir dubultojies, nav arī vairs sen jau sen novazātā „labie noķer ļauno, bet viņš uz to bija cerējis” klišeja.

2012. gada “The Avengers” var uzskatīt par lielu veiksmi tāpēc, ka tolaik cilvēki gluži vienkārši nezināja, kas viņus sagaida. Neviens nevarēja zināt, vai viņi tūdaļ redzēs, iespējams, visu laiku labāko supervaroņu filmu vai arī totālu izgāšanos.

"Avengers: Age of Ultron" līdzi stiepjas gara cerību nasta, un galvenais jautājums vairs nav par to, vai filma ir izdevusies, bet gan par to, vai autoriem ir izdevies šīs cerības attaisnot... Atbilde ir gan nē, gan jā. Kapēc tā - sīkāk tekstā!

Visbeidzot galvenais – sajūtas no filmas atgādina “The Matrix” vai “Dark City” seansu laikā piedzīvoto, un kad tieši pēdējo reizi jūs varējāt kaut ko tādu apgalvot? Filmai var dziedāt slavas dziesmas vēl ilgi, bet vienkārši ticiet man – šī būs viena no aizraujošākajām pēdējo gadu kino pieredzēm!