Kāds bija pirmais lielais kino festivāls pēc pandēmijas? Atskatāmies uz 2023. gada "Berlināles" jeb Berlīnes filmu festivāla spilgtākajiem kino iespaidiem un pieredzētajiem stāstiem.

Nupat aizritējušajā Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā neskaitāmas filmas piedzīvoja savas pasaules pirmizrādes, sacentās par balvām un skatītāju un kritiķu atzinību. Par paša festivāla norisi jau nedaudz pastāstījām, tāpēc nu laiks ķerties pie paša galvenā - filmām, kuras no plašā klāsta un mūsu redzētā īpaši izcēlās uz apkārtējā fona.

Nupat aizritējušajā Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā neskaitāmas filmas piedzīvoja savas pasaules pirmizrādes, sacentās par balvām un skatītāju un kritiķu atzinību. Par paša festivāla norisi jau nedaudz pastāstījām, tāpēc nu laiks ķerties pie paša galvenā - filmām, kuras no plašā klāsta un mūsu redzētā īpaši izcēlās uz apkārtējā fona.

68. Berlīnes starptautiskais filmu festivāls, kurš ir arī gada pirmais liela mēroga kinofestivāls Eiropā, ir noslēdzies, balvas ir sadalītas, filmas ir noskatītas, un pirmie viedokļi par tām ir nosēdušies. Daudzas no filmām, kuras tika izrādītas Berlinālē, redzēsim uz kinoteātru ekrāniem pēc kāda laika, bet citām izlauzties ārpus festivālu īpašā burbuļa var būt pagrūti.

Kinoblogeri pārdzimuši kā "Kino Kults" un lēnām sāk iekarot 68. Berlīnes starptautisko kinofestivālu. Pirmajā dienā kustības korespondents Augusts devās novērtēt Vesa Andersona ilgi gaidīto “Suņu salu”. Filmas pasaules pirmizrāde notiek tieši šeit – Berlīnes epicentrā, kur pulcējas gan filmas režisors, gan zvaigznēm pilnais aktieru sastāvs.

Laiks pagremdēties atmiņās par šajā gadā piedzīvoto, atceroties, kuri ar kino un TV saistītie notikumi šogad ir bijuši spilgtākie un neaizmirstamākie. Esam pabijuši kinofestivālos, skatījušies brīnišķīgas klasiskās filmas uz lielā ekrāna, priecājušies par jauniem seriāliem, bijuši liecinieki tam, kā mainās visa kino industrija, un vēl, un vēl…

Visām labajām lietām reiz pienāk gals, tāpat kā tas šobrīd notiek ar Vilknadzi Hjū Džekmena atveidojumā. Klāt ir Džeimsa Mangolda “Logans” - nestandartiski nopietnāka un dziļāka supervaroņu filma, kas jau otro gadu pēc kārtas pierāda to, cik labi studija “Fox” ir iemanījusies apvienot supervaroņus un R reitingu.

17 gadus un 8 filmas vēlāk esam sagaidījuši to, kas tiek dēvēts par Hjū Džekmena pēdējo, spilgtāko akordu Vilknadža sāgā. Drūms, skarbs un pat fatāls, "Logans" sola - un piegādā - spilgtu un neaizmirstamu finālu vienam no mūslaiku iemīļotākajiem ekrāna supervaroņiem.

Tieši šāds dokumentālais kino var atvērt acis tiem, kas dzīvo tumsā. Tikai stundu garš un maksimāli koncentrēts. Sencovs var būt stāsta varonis vai ļaundaris – to katrs izlems pats. Tiesas sēde, “neapšaubāmie pierādījumi” un situācija tiek objektīvi izskaidrota. Stāstu uztvert ir viegli, bet sagremot grūti.

Laika gaitā cilvēki neatcerēsies “T2 Trainspotting” kā filmu, kas iemūžināja durstīšanās priekus un bēdas 2017. gadā. Tā kalpos kā lielisks paraugs tam, kā dzīvi pusmūža gados pavada ļaudis, kas jaunības plaukumā padevušies smago narkotiku vilinājumam.

Trāpīt uz labu filmu kinofestivālā ir līdzīgi, kā dzīvē sasniegt stabilitāti – izej cauri daudzām neveiksmēm, līdz beidzot tiec pie paliekošām vērtībām. Rakstā lasiet par festivālā piedzīvoto, Valentīna dienu kopā ar Robertu Patinsonu un Panamas karali.

Kinoblogeri ieradušies 67. Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā. Baudām pilsētas mazos priekus, ēdam kebabus un starplaikos cenšamies skatīties maksimāli daudz kino. Kādi pārsteigumi un vilšanās redzētas - par to visu rakstā!