Arvien ātrāk satumstošie vakari ir lieliski piemēroti tam, lai omulīgi ieritinātos kinoteātra krēslos vai arī mājās pašu dīvānos un paskatītos kādu biedējošu, bet labu filmu, kas sagatavotu visiem dzīves gadījumiem (nekad nevar zināt, vai mājā, kurā šobrīd dzīvo, kādreiz neuzradīsies kāds spoks).

"Legend" ir ambiciozs projekts, kura lielākais trumpis ir divi Tomi Hārdiji. Studija šo faktu izmanto godam, izmisīgi cenzdamies skatītājiem iesmērēt vēl vienu parastu gangsteru filmu. Paliek tikai viens jautājums - kāpēc mums to vajag?

Lieliska aktierspēle no Hārdija un Teronas puses un savstarpējā dinamika. Šī ir visfeministiskākā filma, ko esmu redzējusi pa ilgiem laikiem - jā, tā saucas Makša vārdā, tomēr viņš tur nav ne vienīgais, ne svarīgākais.

Džordžs Millers turpina iet savu iemīto taciņu, pilnveidojot sevis radīto, ģeniālo un unikālo pasauli, un pielāgojot to mūsdienām – šī pasaule ir nedaudz trakāka un slimāka.

Lielākā dilemma man, kad noskatos filmu vai izlasu grāmatu, pēc kuras ir tāda kā rūgtumiņa sajūta (kad nebija līdz galam, kā gribējās), ir - teikt kā jūtos vai neteikt neko? Varbūt ejiet paši un aplauzieties pēc pilnas programmas!

"Child 44" ir kārtējais romāna ekranizācijas gadījums, kad scenāristam nav bijis vajadzīgais talants, lai atsijātu grāmatā esošo blakus stāstus un priekšplānā izvirzītu stāsta nosaukumā minēto četrdesmit ceturto bērnu jeb sērijveida slepkavību stāsta līniju.

Ridlija Skota producētais, Daniela Espinosas režisētais un uz Toma Roba Smita starptautiski atzīto dižpārdokli balstītais trilleris "Bērns Nr.44" - mums visvairāk interesants savas darbības vides, 50-to gadu PSRS, dēļ.

Kad Mels Gibsons jau dodas pensijā, uz apvāršņa parādās jauns "Trakais Makss" - šoreiz pilnvērtīgā iepriekšējo filmu turpinājumā no visu filmu autora Džordža Millera, tikai ar Tomu Hārdiju leģendārajā lomā!

Holivudas filmas par Krieviju, Padomju savienību vai visu saistīto parasti ir ļoti humoristiskas tiem, kas Krievijā vai Padomju savienībā dzīvojuši - un ne jau tajā labākajā nozīmē humoristiskas.