Brīnīties par rīmeikiem mūsdienu kino pasaulē ir kā brīnīties par austošu sauli aiz loga - ir skaidrs, ka senie cilvēki (t.i., akmens laikmetā) ilgi prātoja par to, kādēļ viss ir tieši tā un ne citādi, bet mēs neesam viņi un visu ļoti labi saprotam. Tādēļ par jaunu (kārtējo) "Scarface" rīmeiku brīnīties galīgi nevajadzētu - viss ir cikliski un iet savu ceļu.
Leģendām apvītā Kolumbijas narkobarona Pablo Eskobara personība interesē Holivudu gandrīz tikpat (bet brīžiem liekas, ka pat vairāk), cik viņa izplatītais “produkts”, jo kas tikai nav mēģinājis pārnest viņa dramatisko, emocionālo un ļoti, ļoti asiņaino dzīvesstāstu uz lielajiem un mazajiem ekrāniem.
Vienkārša vīra kritiens no pārticības, panākumu un slavas virsotnes līdz mediju nežēlīgai ķengāšanai un savu tuvāko zaudēšanai. Ja ir redzēta kāda klasiska sporta drāma, tad izredzes Southpaw sižetā atrast ko jaunu ir minimālas. Southpaw stāsts ir vienkāršs kā kapeika un nereti liek izbrīnā saraukt uzacis par neskaitāmo melodrāmu klišeju koncentrāciju.
Varētu domāt, ka Billija Houpa dzīve ir pagriezusies veiksmīgi – izdevusies karjera boksā, ir ģimene, māja un mašīna. Tāpat varētu domāt, ka šī filma būs spēcīga drāma ar pieteikumu uz zeltainā vīriņa statuetēm. Ja ne kā citādi, tad vismaz par smagu darbu (no Džilenhāla puses).
Saskaitīt visas filmas, kas būtu kaut mazākajā mērā klasificējamas kā boksa filmas, visticamāk, būtu ļoti laikietilpīgs process (nav gan ne mazāko šaubu, ka interneta dzīlēs kāds censonis to jau sen ir izdarījis), tāpēc šoreiz par godu filmai "Kreilis" palūkosimies uz pāris interesantākajām un intriģējošākajām žanra pārstāvēm, kas šajā īpašajā kino nišā ir gaidāmas nākotnē.
Lai ietu uz tādu filmu kā “Kreilis” ("Southpaw"), iepriekš neko daudz nevajag zināt. Džeiks Džillenhols kārtējo reizi iejuties ļoti interesantā, viņam ļoti savdabīgā lomā, un ar to jau pietiek, lai nopirktu biļeti. Bet tas, ko cilvēki nezina, ka patiesībā viņus sagaida ļoti dīvaina, bet reizē patīkama skatīšanās pieredze!
Džeiks Džillenhols patiesi ir apņēmies kļūt par jaunāko aktieri, kurš lomas dēļ krasi maina savu svaru. Skatoties uz bildi, tas viņam ir izdevies - Holivudas “svara vērotāju” klubiņā (Kristians Beils, Metjū Makonahejs u.c.) jaunpienācējs!
Neskatoties uz šiem neapzinātā humora elementiem, Denzelu mīlam tāpat, un viņa "Oskari" atļauj veikt arī šādu strauju karjeras pavērsienu – nekas jauns vai vēl viena "Oskara" vērts tas nav, bet "B" kino lauciņā sen nav redzēts nekas tik jaudīgs! Vai jātaisa jauna, bet sen pelnīta rubrika – Denzelfilmas?
Šī gada filmu "doppelgangeru" spilgtākais piemērs ir “Olympus Has Fallen” un tās šķietami solīdākais dvīņubrālis “White House Down”. Kamēr pēdējā kontā ir sieviešu mīlulis Tatums un ēku ienaidnieks Emerihs, “Olimpam” ir tikai parūsējušais Džerards Batlers un "Millenium Films" reputācija. Šķietami vājāka kombinācija? Ka tik ne tā!
